Pa vīna ceļu apkārt Latvijai 0
Straujiem soļiem tuvojas astronomiskais rudens, un koku lapas sāk iekrāsoties visdažādākajās krāsās. Mūsu klimats ar katru gadu vairāk un vairāk kļūst piemērots vīnogu audzēšanai. Jaunās ražas novākšana rit pilnā sparā, un gatavību sasniedz arī vīnogas, kuru stādījumi Latvijā pēdējos desmit gados ievērojami paplašinājušies, pateicoties vīndariem, kuri vēlas pierādīt, ka arī pie mums – ziemeļu zemē – iespējams darināt kvalitatīvus vīnus no pašu audzētām ogām.
Šādā laikā grēks sēdēt mājās, un Latvijas apceļošanu var apvienot ar viesošanos vīnotavās. Lai to atvieglotu, Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrība (LVVB) apvienojusi 12 vīna darītavas no Kurzemes, Vidzemes un Zemgales kopīgā vīna tūrē – garšu piedzīvojumā, ko ceļotāji var baudīt arī pa daļām atkarībā no atvēlētā laika un savām interesēm. Tā dos nelielu ieskatu augļu–ogu vīnu pasaulē, jo Latvijā ir vairāk nekā sešdesmit mazo vīna darītavu.
Kurzemes hercoga mantojums
Diezgan droši var apgalvot, ka vīna darīšana tagadējās Latvijas teritorijā sākusies tieši Kurzemē hercoga Jēkaba (1610–1682) laikos, par ko liecina arhīvos atrodamie ieraksti. No tiem zināms, ka hercogs vīnogu stādus iegādājies Vācijā, Reinas ielejā, un vīna dārzus iestādījis Abavas ielejas dienvidu nogāzēs no Kandavas līdz Rendai. No te izaugušajām vīnogām darītais vīns glabāts trijos Kuldīgas pils vīna pagrabos. Vīns bijis labas kvalitātes, stiprs, bet paskābs. Ar laiku vīnogas audzētas teju pie katras mājas un ražas novākšana dažos miestos pārtapusi nozīmīgos svētkos.
Savulaik Sabiles Vīna kalns pat ierakstīts Pasaules Ginesa rekordu grāmatā kā vistālāk uz ziemeļiem esošais brīvdabas vīna dārzs, taču strauji uzsilstošajā pasaulē šobrīd dabā iespējams izaudzēt vīnogas vēl tālāk uz ziemeļiem. Tādēļ nav brīnums, ka katrs sevi cienošs vīndaris cenšas kaut nelielā platībā iestādīt savu vīna dārzu, lai mēģinātu izbrūvēt paša audzētu vīnogu vīnu.
Vīnogu vīns no pašu dārza
Saimniecībā “Mazburkas” netālu no Tukuma, kur saimnieko Gunta Niedra ar ģimeni, pāris hektāros iestādīts ap 40 vīnogu šķirņu, no kurām gatavotie vīni ieguvuši daudzus apbalvojumus arī starptautiskā mērogā. Gunta ar vīna darīšanu nodarbojas vien pāris gadus un raudzē tikai baltos un sarkanos vīnogu vīnus. Šis pavasaris bijis liels pārbaudījums viņas vīna dārzam, jo prognozētā -5 ˚C gaisa temperatūra iznīcinātu ziedķekarus, tādēļ liktenīgajā naktī ap dārzu kurināti neskaitāmi ugunskuri, un jauno ražu lielā mērā izdevies nosargāt. “Mazburku” vīni veikalos nav nopērkami, tos baudīt jābrauc pie Guntas uz laukiem. Nesteidzīgā gaisotnē saimniece izrādīs dārzu, padalīsies vīna gatavošanas pieredzē un pastāstīs par savu saimniecību, kurā nodarbojas arī ar aitkopību.
Saglabājušās ziņas, ka mazākajā Latvijas pilsētā Durbē jau 19. gs. beigās ticis raudzēts mājas vīns. Nu šīs tradīcijas turpina “Durbes veltes” (Raiņa ielā 47b), piedāvājot vairāk nekā desmit veidu augļu – ogu vīnus, liķierus un to degustāciju. “Man vīnogas aug pavisam nelielā platībā (~0,2 ha) – pārsvarā ‘Zilga’ un ‘Hasanskij sladkij’, bet vēl mantojumā no veciem laikiem ir ‘Alfa’ – diezgan paskābas vīnogas, no kurām iznāk interesantas garšas vīns. Tās gan novācamas tikai oktobrī īsi pirms sala,” atklāj vīndare Evija Kopštāle. Viņa gadā izbrūvē tikai ap trīssimt litru vīnogu vīna, toties ir viena no retajām, kas ņemas ar darbietilpīgo pieneņu vīna gatavošanu. Šis gads dārzkopjiem bijis veiksmīgs, vienīgi ļoti saspringts, jo agri sākušas ražot zemenes un drīz pēc tam arī pārējās dārza ogas, kas ienākušās gandrīz reizē.
“Latvijā audzētajām vīnogām šī vasara īpaši patika. Mūsu klimats ar katru gadu vairāk un vairāk kļūst piemērots vīnogu audzēšanai. Ja arī nākamās vasaras klimatisko pārmaiņu dēļ būs tikpat siltas, vīnogu audzēšana Latvijā varētu kļūt par arvien perspektīvāku nozari,” saka LVVB priekšsēdētājs Ričards Ivanovs.
Vistālāk uz ziemeļiem
No pašu audzētām vīnogām nelielā daudzumā vīnu raudzē arī Naukšēnu vīndarītavā, kas kopš tās dibināšanas 2012. gadā divkārt atzīta par labāko vīndarītavu Latvijā un pirms diviem gadiem saņēmusi Baltijas kausu par absolūti labāko ābolu sidru (bio). “Pirmo atzinību guvām ar paradīzes ābolu dzirkstošo vīnu, bet vīnogas vairāk audzējam savam priekam pārdesmit metrus no sētas, tādēļ pērn sanāca vien 153 pudeles,” atzīst vīndaris Jānis Baunis. Tomēr ar to ir pietiekami, lai varētu lepoties ar vistālāk Latvijas ziemeļos izaudzēto vīnogu vīnu.
Lai gan Latvijas augļu un ogu vīnu konkursos saņemtas neskaitāmas pirmās vietas, saimnieks negrasās gulēt uz lauriem un nākamajam gadam gatavo vairākus jaunumus. Pirmoreiz Naukšēnu vīndarītavā taps pašu audzētu arbūzu vīns un arī kaut kas stiprāks no rudziem. “Grūti pateikt, kas sanāks, jo arbūzu ražu vāksim tikai nākamajā nedēļā, taču ceru, ka jau šogad saviem viesiem varēsim piedāvāt arbūzu uzlējumu. Vēl no rudziem gribu uztaisīt krietni grādīgu dzērienu, bet tā nebūs šmakovka, un nosaukums arī cits – vidzemnieciskāks.”
Ābols pudelē
Atgriežoties no ceļojuma pa Balkānu zemēm, daudzi kā suvenīru mājās pārved grādīgā dzēriena pudeli ar kādu tajā iesprostotu augli. Lai iegūtu šādu eksotisku dāvanu, vairs nav jāmēro tik tāls ceļš, jo spirtotais dzēriens “Ābols – gūsteknis” top tepat Latvijā “Zilver” dzērienu darītavā Siguldas pagasta “Pīlādžos”. No malas izskatās, ka ābols pudelē jūtas labi, jo peldas no pašu dārzā augušiem āboliem brūvētā kalvadosā.
Šis “brīnums” var izdoties, tikai pateicoties pacietīgam un piņķerīgam darbam, pavasarī piesienot pudeles kakliņu tā, lai tikko aizmeties auglis varētu ieaugt tajā iekšā. “No visām piesietajām pudelēm veiksmīgu rezultātu izdodas panākt vien 20–25 procentos gadījumu,” norāda vīndaris Jānis Zilvers, izskaidrojot, kāpēc šāda dzēriena pudele maksā tik dārgi – 35 eiro.
Pārējās vīna tūres vietas
* Aizputes vīna darītava (Sakas iela 14a)
* “Smilškalni” (Tehnikas iela 12, Kuldīga)
* “Tēviņu” mājas vīns (Zemītes pag., Kandavas nov.)
* Tērvetes vīni (“Krāces”, Zelmeņi, Tērvetes nov.)
* “Jokas” (Limbažu pag.)
* “Cremon” vīna darītava (Mednieku iela 5, Sigulda)
* Līgatnes vīna darītava (Sporta iela 22)
* Lubānas vīni (Parka iela 6)
