Pa vēnu operāciju gaiteņiem. Uzzinām vairāk par atšķirīgām vēnu operācijām: priekšrocības un mīnusi 2
No lasītājas vēstules: “Mans kaimiņš, kuram, tāpat kā man, ir problēmas ar kāju vēnām, saka, ka vajagot operēt tikai ar lāzeru. Tā esot teikts radiopārraidē. Bet es esmu dzirdējusi, ka lāzers nav nemaz tik labs. Pēc tam sāp, un operācijas laikā pat varot just deguma smaku. Vēlējos uzzināt, kādas vēnu operācijas vēl veic Latvijā. Varbūt var vispār neoperēt, jo es nekādas sāpes kājās nejūtu. Mārīte L. Tukumā”
“Traucē ne jau pati vēna, bet gan aplamā asiņu plūsma. Protams, sākumā vēnu varikoze var nesāpēt, taču tas nav iemesls atlikt vizīti pie ārsta. Speciālists apzinās situāciju un izlems, ko darīt tālāk. Tagad ir vairākas metodes, kā iespējams operēt vēnas. Katrai savas priekšrocības un arī mīnusi,” skaidro flebologs un asinsvadu ķirurgs Ints Ūdris.
Ko vēsta kājas
Asinsvadu sistēmu kājās veido artērijas un vēnas – tās ir gan dziļās, gan virspusējās. Vēnās asinis cirkulē lēnāk, ar mazāka spiediena plūsmu nekā artērijās. Pa vēnām asinis tiek nogādātas atpakaļ uz sirdi un plaušām, kur tās atkal atjaunojas, bagātinoties ar skābekli.
Vēnās ik pēc neliela posma ir divviru vārstules, kas asinīm ļauj plūst uz sirdi, kā arī aiztur plūsmu atpakaļ uz pēdām. Ja vārstules ir bojātas vai arī ir izstieptas vēnu sieniņas, venozo asiņu plūsma notiek nepareizā virzienā – atpakaļ uz apakšstilbu. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc attīstās vēnu mazspēja.
Paaugstinoties asinsspiedienam bojātajos vēnu zaros, tie pamazām sāk uzpūsties – līdzīgi, kā piepūšot balonu. Šos bojājumus virspusējās vēnās varam ieraudzīt. Medicīniski to dēvē par varikozi.
Cilvēki pat ar visai smagu varikozi reizēm tomēr neuzskata, ka viņiem kas kait, jo pamazām pieraduši pie diskomforta kājās. Atšķirību pašsajūtā saprot vien pēc veiktās operācijas – cik tagad kļuvis viegli!
Lai pārtrauktu asiņu nepareizo virzību, bojātās virspusējās vēnas jāoperē vai jāslēdz. Bieži vien cilvēki samulst – ja operēs vēnu, kā tad turpmāk cirkulēs asinis? Lielāko daļu asiņu transportē dziļās vēnas. Taču, ja turpināsies šāds asiņu aizplūdes traucējums virspusējās vēnās, var rasties tā dēvētais venozais sastrēgums. Laikus neārstējoties, vēnu mazspēja var progresēt – turpināties pārmaiņas audos, attīstīties vēnu tromboze, pat veidoties trofiskā čūla.
“Nez kādēļ zobārstam klausa, ja dakteris saka, ka ir caurs zobs un tas jāurbj. Neviens taču nebilst – nākšu, kad sāpēs. Jo mazāk jāurbj, jo mazsāpīgāk un lētāk. Līdzīgi ir arī ar vēnu ārstēšanu,” uzsver Ints Ūdris.
Ja sākas noguruma un smaguma sajūta kājās, tūska, nieze vai mainās apakšstilba ādas izskats, rodas sacietējumi vai uztrauc kāju izskats, jādodas pie ārsta. Vispirms veic duplekssonogrāfiju, vēnu pārbaudi ar speciālu sonogrāfijas iekārtu, nosakot bojātos vēnu posmus un secinot, kāda ir asiņu pretplūsma vēnās un cik nopietni bojātas vēnu vārstules.
Klasiskā vēnu operācija – ilga pieredze
Vēnu ķirurģija pazīstama jau kopš Senās Romas laikiem – likvidēja slimo vēnu, lai tā nebojātu veselās. Vēl ne tik sen kāju vēnas operēja tikai klasiski – ar flebektomiju, izoperējot vēnu vai tās daļu. Arī tagad daudzviet mūsu valstī to veic joprojām. Pirms tam gan vajadzīga diagnostika, duplekssonogrāfija, noskaidrojot, kāds ir kaitējums. Notiek arī vēnu iezīmēšana sonogrāfijas kontrolē.
Kā tas notiek? Slimo vēnu izoperē, ar speciālu metāla vai plastmasas zondi to izvelkot, izraujot caur vairākus centimetrus garu griezienu cirksnī.
Priekšrocības
* Ārstu ilgstošā pieredze, veicot šo klasisko operāciju.
* Lētāka metode, it īpaši, ja operāciju iespējams veikt ar daļēju valsts finansiālu atbalstu.
Mīnusi
* Ilgāks atveseļošanās laiks, nekā izmantojot citas metodes, jo ir veikti lielāki griezieni, liktas šuves. Var palikt rētas.
* Apkārt likvidētajai vēnai mēdz veidoties asinsizplūdumi, var tikt traumēti tuvumā esošie limfvadi. Nereti, izvelkot vēnu, tiek parauts līdzi arī ādas jušanas nervs, to sabojājot. Tāpēc nejutīga var kļūt ādas zona pie potītes, pēdas vai apakšstilbā vai, tieši pretēji, dažās kājas vietās saglabāties dedzinoša sajūta.
* Nepieciešama spinālā vai vispārējā anestēzija, lai gan tagad itin bieži izmanto saudzīgākus tās veidus.
