Māris Antonevičs: Stīva, samākslota komunikācija starp prezidentu un Saeimu 8
“Svarīgi nodrošināt sabiedrībai ērti pieejamu, saprotamu un argumentētu informāciju par likumdevēja izvēlēm un apsvērumiem, lemjot par likumiem, kas ietekmē visas dzīves jomas un ikvienu Latvijas iedzīvotāju,” šāds skaists Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa citāts atrodams viņa preses dienesta piesūtītajā paziņojumā. Tajā prezidents pauž gandarījumu par “Saeimas apņemšanos turpmāk izvairīties no sasteigtu, nepārdomātu un iepriekš neizdiskutētu jautājumu virzīšanas trešajos lasījumos”. Interesanti, ka patiesībā noticis tieši pretējais – Saeimas deputāti R. Vējoņa ierosinājumus veikt likuma labojumus, kas paredz šādas izmaiņas, noraidījuši, pat īsti nesākot skatīt. Un minētā “apņemšanās” ir vien tāda atruna pieklājības frāžu līmenī. Tad kāpēc prezidents ir tik apmierināts? Iespējams, tāpēc, ka viņš nemaz nevēlas aktīvi iesaistīties diskusijās ar Saeimu, jo īpaši ar specifiskiem priekšlikumiem, kurus neizsaka, personīgās degsmes vadīts, bet ekspertu rosināts.
Tas, ka komunikācijai starp Rīgas pili un Saeimu piemīt manāms stīvums un samākslotība, nav R. Vējoņa vaina. Drīzāk jāteic, ka tā ir gadiem izkopta tradīcija ar zemtekstu – palieciet jūs savās vietās, es palikšu savā, un visiem būs labi. Protams, Satversme paredz, ka prezidents parakstīt un izsludināt Saeimas pieņemtos lēmumus, rezervējot tiesības nosūtīt pieņemto likumu otrreizējai caurlūkošanai vai arī apturēt tā publicēšanu, nodod tautas nobalsošanai. Tomēr pat reizēs, kad prezidents kādu likumu neizsludina, tas drīzāk tiek pasniegts nevis kā prezidenta iebildums, bet kā atziņa, ka ap konkrēto likumu ir pārāk daudz kaislību, tāpēc derētu nedaudz nogaidīt, lai temperatūra krītas un tad jau, ieviešot dažus kosmētiskus uzlabojumus, varētu mēģināt vēlreiz. Vienīgā reize, kad Valsts prezidenta un Saeimas pretstāve tiešām kļuva nopietna, bija Vairas Vīķes-Freibergas lēmums nodot tautas nobalsošanai vairākus ar drošības iestādēm saistītos likumus, kurus uzstājīgi mēģināja “izsist” Tautas partijas vadītā koalīcija. Un vēl, protams, Valda Zatlera lēmums par Saeimas atlaišanu, kur gan nebija runa par likumdošanu.
Kā zināms, arī iepriekšējais Valsts prezidents Andris Bērziņš bija iesniedzis parlamentam vairākus ekspertu izstrādātus priekšlikumus gan valsts pārvaldības, gan partiju sistēmas pilnveidošanai, bet Saeima tos lēnām nomērdēja (godīgi gan jāatzīst, ka arī sabiedrībai par to īpašas intereses nebija). Šķiet, ka tagad tajās pašās pēdās min arī R. Vējonis.
