Pa rokām tekalē skudriņas. Kāpēc jāpievērš uzmanība tirpšanai 0
Kuram gan nav gadījies nogulēt roku vai pēc ilgas darbošanās ar datora peli sajust tirpoņu plaukstā! Kārtīgi izpurinot, izkustinot rokas, pēc brīža viss atkal ir kārtībā un par to var aizmirst. Sliktāk, ja rokas sākušas tirpt regulāri. Nepievēršot tam pienācīgu uzmanību, ar laiku nerva nospieduma dēļ mazinās muskuļu spēks un rokas var kļūt tik vārgas, ka grūti nospiest pat durvju rokturi.
Ilgstošs spiediens bojā nervu
Tirpšana ir jušanas traucējumu veids, kas rodas nerva kairinājuma dēļ. Dažreiz šī problēma ir nospiests nervs, bet dažreiz saistīta ar asinsrites nepietiekamību. Taču, ja pēc ķermeņa pozas maiņas tirpoņa, dedzināšana, durstīšana rokā nemitējas un tai pievienojas vēl citi simptomi, noteikti jāmeklē neirologa palīdzība.
“Ja vienas vai abu roku tirpšana ir traucējoša, ierobežo ikdienas aktivitātes, jūtama arī naktīs, traucējot izgulēties, ja parādījies arī nespēks, sāpes plaukstu, elkoņu, plecu locītavās, ja pievienojas sāpes, kas izstaro no mugurkaula kakla daļas, parādās krampji, rokas muskuļu raustīšanās vai izdilums, noteikti jāvēršas pie speciālista,” norāda kūrorta rehabilitācijas centra “Jaunķemeri” neiroloģe Ildze Krieviņa.
Par to, ka pirkstu, plaukstas, apakšdelmu tirpšanas iemesls patiešām ir neiroloģiskas dabas, ārsts pārliecinās, gan izvērtējot pacienta stāvokli, piemēram, veicot plaukstu apskati, izvērtējot tirpšanas un jušanas traucējumu zonas, pārbaudot rokas muskuļu spēku, gan ar dažādām izmeklējumu metodēm – neirogrāfiju, elektromiogrāfiju, kvantitatīvo sensoro testēšanu. Piemēram, elektromiogrāfija ļauj noteikt nerva bojājuma vietu un pakāpi, bet kvalitatīvā sensorā testēšana – izmeklēt roku perifēro nervu šķiedras. Ja nervs bijis nospiests ilgstoši, tas var būt bojāts ļoti dziļi, piemēram, skarts ne tikai nerva šķiedras apvalks, bet arī serde – aksons.
Visbiežāko roku tirpšanas iemeslu – karpālā kanāla sindromu – neirologs nereti var diagnosticēt jau pirmās vizītes laikā, veicot kompresijas testus, bet, lai noteiktu, cik izteikts ir nerva bojājums, nepieciešams veikt arī nervu impulsu vadāmības pārbaudi – neirogrāfiju. Ja rodas aizdomas, ka roku tirpšanas iemesls slēpjas mugurkaula kakla daļā, nepieciešama šīs ķermeņa zonas diagnostiskā izmeklēšana. Plaukstu, it īpaši pirkstu galu, notirpumus var radīt arī veģetatīvās nervu sistēmas darbības traucējumi, trauma vai kādas hroniskas saslimšanas, piemēram, cukura diabēts. Tādā gadījumā, ārstējot pamatslimību, pāriet vai mazinās arī jušanas traucējumi.
Karpālā kanāla sindroms
Karpālais kanāls atrodas plaukstas pamatnē. Caur to iet saliecējcīpslas un mediālais nervs, kas nodrošina lielākās daļas pirkstu (īkšķa, rādītājpirksta, vidējā pirksta, daļēji – zeltneša) jutību. Dažādas traumas, piemēram, plaukstas kaulu vai apakšdelma kaulu lūzumi, muskuloskeletālas slimības, roku un plaukstu pārpūle vai vienveidīgas kustības, piemēram, darbs ar datora peli un tastatūru, var izraisīt šī nerva saspiedumu un karpālā kanāla sindromu. “Sāk tirpt plauksta, pēc tam sāpēt īkšķis, bet vēlāk sāpes pāriet uz rādītājpirkstu un pārējiem pirkstiem, no plaukstas līdz elkonim un pat augstāk. Sākotnēji var parādīties tirpšana un sāpes plaukstās, tad pietūkuma sajūta, visbiežāk – pa nakti, kad plaukstas ir miera stāvoklī un nav noslogotas,” stāsta neiroloģe. Dienas laikā karpālā kanāla sindroma pacienti sūdzas par jušanas traucējumiem, tirpšanu, sīkiem kustību traucējumiem, piemēram, grūtībām ievērt adatā diegu. Naktīs bieži vien jāmostas izteikto tirpu un sāpju dēļ.
Savukārt piespiedu pozas vai vienveidīgas kustības elkoņa locītavā var būt iemesls epikondilītam jeb elkoņa kauliņa iekaisumam, kuru mēdz saukt arī par tenisista elkoni. Tam attīstoties, iekaist arī muskuļa cīpslas, kas piestiprinātas pie šī kauliņa, un tiek kairināts blakus esošais nervs.
Lai neiedzīvotos karpālā kanāla sindromā, kuru ārstējot būs jālieto medikamenti, jāveic blokādes vai pat operācija. Svarīgi ievērot darba un atpūtas režīmu, izvairoties no roku pārslodzes, kā arī iekārtojot darba vietu atbilstoši ergonomikas pamatprincipiem, lai atslogotu plaukstas locītavas un mugurkaula kakla un plecu joslu.
“Muguras veselības uzturēšanai, kā arī sāpju un tirpšanas mazināšanai pats vienkāršākais ieteikums sēdoša darba veicējiem ir ievērot aktīvas sēdēšanas principus: ik pēc 30 – 40 minūtēm piecelties no krēsla un izkustēties, darba vietā neizmantot liftu, bet kāpt pa kāpnēm, kā arī regulāri veikt vingrinājumus,” uzsver centra ergoterapeite Elza Sebre.
Vingrojumi sēdoša darba veicējiem
Iesaka ergoterapeite ELZA SEBRE
* ROKU PACELŠANA. Ceļot rokas uz augšu, veikt ieelpu caur degunu, virzot lejup – izelpot caur muti. Ieelpā rokas stiept uz augšu un izelpā nolaist rokas lejā. Atkārtot 5 – 8 reizes.
* APAĻA MUGURA. Izelpā – veidot kūkumu, virzot plecus uz priekšu, ieelpā – virzot plecus atpakaļ, ar krūšu kaulu stiepties uz priekšu. Atkārtot 5 – 8 reizes.
* SOĻOŠANA. Izpildīt soļošanas kustības sēžot, aktīvi kustinot līdzi rokas. Muguru turēt iztaisnotu un vēderu ievilktu. Atkārtot vismaz 10 reizes. Pēc tam izpildīt ātras skriešanas kustības sēžot.
* KĀJU ATCELŠANA. Atcelt no grīdas kāju, iztaisnojot ceļgala locītavu un nostiepjot pirkstgalus. Muguru turēt taisnu un plecus nolaistus. Atkārtot astoņas reizes ar katru kāju.
* GALVAS NOLIEKŠANA. Skats vērsts uz priekšu. Noliekt galvu pa labi un pa kreisi. Noturēt pozu vismaz 10 sekundes, iestiepjot kakla sānu daļu. Atkārtot piecas reizes uz katru pusi.
* ZODA PACELŠANA. Pleci nolaisti. Izelpā – virzīt zodu pie krūšu kaula, ieelpā – pacelt to nedaudz uz augšu. Kustību veikt tikai ar mugurkaula kakla daļu. Atkārtot piecas reizes.
