Pa “Rail Baltica” arī lidostā nonāks kravas 7
Nesaprotu, kā lidosta no ātrgaitas dzelzceļa iegūs pasažierus un kravas. Tuvākās stacijas: Šauļi, Pērnava, no tām būs izdevīgāk braukt uz Rīgu, kā arī uz Viļņu, Tallinu. Gribu redzēt ticamu aprēķinu, ka Latvijai, Rīgai jaunais dzelzceļš dos peļņu. Vai likvidēja Latvijā esošos dzelzceļus, lai celtu jaunu? Eiropai vajag ātrgaitas dzelzceļu, kāds labums Latvijai? Kārlis Lepsis
Atbild Neils Balgalis, “Rail Baltica” telpiskās plānošanas eksperts:
“Ar “Rail Baltica” trīs Baltijas valstis Latvija, Igaunija un Lietuva vienlaikus iekļausies Eiropas dzelzceļa sistēmā, tādējādi būs nodrošināts dzelzceļa mūsdienīgs savienojums ar Eiropas dzelzceļa tīklu. “Rail Baltica” izbūves mērķis ir veidot vienotu veselumu, vienas sistēmas infrastruktūru, lai nodrošinātu ātrgaitas vilciena savienojumu ar pilsētas centru un lidostu. Pēc šā savienojuma izveides mums būs iespēja sliežu ceļus izmantot vietējās satiksmes organizēšanai, pa izbūvēto dzelzceļa līniju tiks nodrošināta regulāra vietējo vilcienu satiksme, kas savienos lidostu “Rīga” ar Centrālo pasažieru staciju.
Par ieguvumiem Rīgai: līdz ar “Rail Baltica” izbūvi tiks rekonstruēta Rīgas Pasažieru stacija, pārveidojot to modernā, daudzfunkcionālā pasažieru transporta mezglā. Tiek plānota dzelzceļa uzbēruma nojaukšana un jaunu savienojumu izveide, lai nodrošinātu pilsētas centra un Maskavas priekšpilsētas savienojumu. Šis risinājums ir aktuāls jau daudzus gadus, “Rail Baltica” projekta ietvaros varam to atrisināt un tādējādi izslēgt šo Rīgas centra sadalījumu atšķirīgās zonās.
Jau pašlaik pasažieriem no Rīgas lidostas ir pieejams vairākas reizes lielāks tiešo lidojumu skaits nekā Tallinā, Kauņā vai Viļņā, Rīga ir vadošā Baltijas lidosta. Lidostai “Rīga” 2032. gadā jāspēj apkalpot 13 miljonus pasažieru gadā (2014. gadā lidostā tika apkalpoti 4,8 milj. pasažieru). Arī aviokravu pārvadājumi lidostai kļūst arvien nozīmīgāki (un ne tikai NATO kravas). Lai lidosta nākotnē veidotos kā aviokravu sadales centrs Baltijā un Austrumeiropā, ir nepieciešama infrastruktūra, pa kuru šīs kravas transportēt tālāk. Ja nav dzelzceļa, nav savienojumu un pēc iespējas vairāk transporta mezglu vienuviet, nav arī plānotās izaugsmes. Šo sinerģiju, kas nav viegli panākama, radot, būs lidostai gan kravas, gan pasažieri.
Salīdzinājums ar likvidētajiem Latvijas dzelzceļiem nav īsti vietā, jo tie savienoja Rīgu ar mazpilsētām, savukārt “Rail Baltica” savienos Rīgu ar Baltijas lielākajām pilsētām, nodrošinot to ātrāku sasniedzamību un plašas iespējas uzņēmējiem, tūristiem.
Gluži tāpat, kā esošais dzelzceļš dod ienākumus Latvijai, pārvadājot Krievijas un Baltkrievijas kravas, tā jaunizbūvējamā “Rail Baltica” trase dos ienākumus, pārvadājot Somijas, Igaunijas un Vācijas kravas. Turklāt Latvijas ražotājiem radīsies jaunas iespējas integrēt dzelzceļa kravu piegādes savos ražošanas procesos.”
