Cik droši darbā jūtas bīstamāko profesiju pārstāvji? 1
Kārlis, elektriķis: “Ir tāds joks, ka elektriķi savā dzīvē kļūdās tikai divreiz – pirmoreiz, kad izvēlas šo profesiju, otrreiz, kad nositas ar elektrību. Bet, ja nopietni, zināmu apdraudējumu darbā jūtu pastāvīgi. Gribas izdarīt ātrāk, un tad arī sanāk neievērot visus drošības pasākumus. Neuzmanības vai slinkuma dēļ vidēji reizi divos mēnešos sanāk dabūt pa pirkstiem. Instruktāžas jau mums ir sniegtas. Mūsu ziņā – tās ievērot. Jāatzīst, zināmai bijībai pret elektrību jābūt jebkurā elektriķī, jo mēs visi zinām, kas notiks, ja neievērosim darba drošību pie nopietniem spriegumiem. Strādājot vairākās darba vietās, varu pārliecināties, ka attiecībā uz darba drošību ir prasīgāki un ir mazāk prasīgi darba devēji, kas izpilda noteikumus pārsvarā tikai formāli. Taču uzskatu, ka galvenokārt jābūt modram pašam.”
Oskars, kokapstrādes iekārtas operators: “Galvenais, cik katrs pats ir uzmanīgs un domā ar galvu. Teorētiski it kā atbildība jādala 50 uz 50 starp darba devēju un darbinieku, bet praksē uzskatu, ka jāpaļaujas tikai uz sevi. Esmu šajā jomā kašķīgs – kā redzu pie kādas iekārtas reālu bīstamību, uzreiz ziņoju. Steigas vai neuzmanības dēļ man ir bijušas nebūtiskas traumas, sasitumi, bet kolēģi gan pamanījušies nopietni saspiest rokas, kājas, guvuši arī lūzumus. Dažādas mācības un preventīvus pasākumus darbā rīko arvien biežāk, un rezultāts tam ir, jo lielu negadījumu pēdējos gados nav bijis, bet līdz pilnīgai kārtībai vēl jāaug.”
Dagnis, celtnieks: “It kā jau šķiet, ka droši, tomēr, ja tā padomā, kas noticis ar mani vai kolēģiem piecpadsmit gadu laikā, kopš strādāju celtniecībā, laikam jau nemaz tik droši nav. Pieredzēti kritieni no stalažām un trepēm, brūces rokās un kājās, elektrības triecieni no neizolētiem vadiem utt. Vistrakākais man pašam bija putu balona uzsprāgšana rokās. Bet tas viss vienmēr paša vai citu kolēģu neuzmanības, pārgalvības vai neizdarības dēļ. Ievērojot visus drošības noteikumus, nekas nebūtu noticis. Domāju, ka tā tas ir visās jomās. Darba devējs prasīgs, bet darbinieki tik un tā savāra ziepes.”
