Pa pēdām ilgstošam nogurumam 0
“Visi cilvēki dažkārt jūtas noguruši, bet noguruma iemesls katram var būt atšķirīgs. Ja cilvēks nedēļām no vietas strādājis, maz gulējis un nav atpūties, organismam vajadzīgs kāds laiks, lai atjaunotos. Arī pēc vīrusu infekcijas, kas noritējusi ar drudzi, paaugstinātu temperatūru, kādu laiku jūtams nespēks un vājums, līst sviedri, ir slikta dūša, reibst galva.
Tā ir tā saucamā astēnija, kuras iemesls ir pārslimota slimība. Taču, ja cilvēks nav pārstrādājies vai slimojis, bet nespēks turpina mocīt trīs četras nedēļas no vietas, nevajadzētu visu vainu novelt uz pavasara nogurumu, bet pastāstīt par to savam ģimenes ārstam,” uzskata Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra “Gaiļezers” iekšķīgo slimību nodaļas vadītājs Edmunds Jansons. Aiz hroniska noguruma maskas var slēpties arī nopietnas veselības problēmas, turklāt daudzas slimības, kas izraisa nogurumu, konstatējamas vien ar dažu analīžu palīdzību.
Ko atklāj asinis
Viens no biežākajiem hroniska noguruma iemesliem ir dzelzs deficīta anēmija jeb mazasinība, kuru var atklāt ar parastas asins analīzes palīdzību. “Hemoglobīns ir tas, kas pārnēsā skābekli visām organisma šūnām. Ja tā līmenis asinīs ir zems, šūnām un audiem trūkst skābekļa. Cilvēku moka nespēks, nogurums, miegainība, viņš nespēj ilgstoši koncentrēties darbam,” ārsts skaidro.
Ja analīžu rezultāti apstiprina, ka pacientam ir mazasinība, noteikti jānoskaidro tās iemesli. Tie var būt nepilnvērtīgs uzturs, piemēram, diētas svara samazināšanai, dažādas slimības, kas kavē dzelzs uzsūkšanos, regulārs asiņu zudums, piemēram, menstruālā asiņošana sievietēm.
Daļai cilvēku hroniska noguruma iemesls var būt vairogdziedzera darbības pavājināšanās – hipotireoze.
To var izraisīt gan joda deficīts organismā, gan hronisks vairogdziedzera iekaisums, piemēram, pēc vīrusu infekcijas slimībām. Edmunds Jansons stāsta, ka “slinka” vairogdziedzera īpašnieks kļūst apātisks, miegains un jūtas noguris pat no rītiem.
Vēl viena pazīme, kas norāda uz problēmām ar vairogdziedzeri, – var būt pazemināta ķermeņa temperatūra (35,4 – 35,9 °C). Lai apstiprinātu šīs aizdomas, jāveic analīzes, lai noteiktu asinīs vairogdziedzera hormonu līmeni. Papildus būtu jāveic arī vairogdziedzera ultsrasonogrāfiskā izmeklēšana.
Ilgstošu nogurumu, vājumu var just arī tie, kas saslimuši ar 1. vai 2. tipa cukura diabētu. Par šo hronisko slimību var liecināt arī izteiktas, nemotivētas slāpes, bieža urinācija, svara zudums. Lai atklātu slimību, jānosaka cukura līmenis asinīs.
Bīstams signāls
“Diemžēl daudzas ļoti smagas, dzīvībai bīstamas slimības var noritēt pilnīgi nemanot un to vienīgā izpausme var būt nogurums. Piemēram, cilvēks var ļoti ilgi nenojaust par onkoloģiskas slimības attīstību, jo sāpes un citi simptomi var parādīties tikai slimības vēlīnās stadijās. Ja vienlaikus novērojams nogurums un nepamatots svara zudums, noteikti jādodas pie ārsta,” brīdina Edmunds Jansons. Lai gan ir arī tā saucamie onkoloģiskie marķieri, kurus var noteikt, veicot asins analīzi, ar to palīdzību nevar pierādīt ļaundabīga audzēja esamību vai neesamību, jo marķieru līmenis var būt paaugstināts arī dažādu nieru vai aknu slimību gadījumā. Ārsts norāda, ka tos var izmantot, lai pārliecinātos, vai vēža ārstēšana ir efektīva, bet aizdomu pārbaudīšanai tie neder – tā būs tikai velta naudas izsviešana. Ņemot vērā to, ka ir zināmas biežākās ļaundabīgā audzēja lokalizācijas vīriešiem un sievietēm, būtu lietderīgāk pārbaudīt plaušu, kuņģa un zarnu veselību, vīriešiem aiziet arī pie urologa, bet sievietēm – pie ginekologa un veikt krūšu pārbaudi – mamogrāfiju.
Sākt ar dzīvesveida revīziju
“Cilvēki reizēm uzskata, kas noguruma iemesls var būt tikai fizisks darbs. Nē, arī garīgais darbs nogurdina,” saka Edmunds Jansons. Garīgā spriedze bieži vien izraisa izsīkumu, tādēļ dažas brīvas dienas varētu to mazināt. Ja tas ir ilgstošs, tā iemesls var būt izdegšanas sindroms, kas bieži piemeklē skolotājus, sociālos darbiniekus, arī mediķus – to profesiju pārstāvjus, kas ikdienā strādā ar cilvēkiem.
Vēl viens saguruma iemesls varētu būt depresija, kas nereti rodas no pārāk lielas psiholoģiskās spriedzes, ko var radīt daudzie darba pienākumi, sliktas attiecības ar kolēģiem, problēmas personīgajā dzīvē, ģimenē…
Ārsts iesaka pievērst uzmanību arī ēdienkartei. Ierobežota olbaltumvielu vai kādu citu organismam nepieciešamu barības vielu uzņemšana arī var būt noguruma iemesls. Jauniešiem nogurums var būt reakcija uz enerģijas dzērienu lietošanu.
Ir hipotēzes, ka daži plaši izplatīti vīrusi, piemēram, parvovīruss, Epšteina-Barra vīruss, var izraisīt hronisku noguruma sindromu. Taču Edmuns Jansons iesaka neko nesarežģīt un sākt ar vienkāršāko – veikt izmaiņas darba un atpūtas režīmā, lietot pilnvērtīgu uzturu, vairāk laika pavadīt svaigā gaisā un pievērsties fiziskām aktivitātēm.
