Palieku gaišumā 0
…Esmu bērns. Ceturtais savai mammai. Taču es nepiedzimu, es nomiru aborta laikā. Mēs, visi seši bērni, stāvam vienā ierindā. Pamīšus dzīvie ar mirušajiem. Māte – šoreiz tā nav aizvietotāja, bet pati sieviete – nostājas iepretim katram un lūkojas tieši acīs. Teic, ka mīl, ka pieņem. Psihologs liek sacīt arī šādus vārdus: es tevi nogalināju, bet es tevi pieņemu savā sirdī un dvēselē. Tā viņai nākas teikt vairākas reizes, jo ir arī citi abortētie bērni. Gribētos vaimanāt, ka tas nu gan ir baisi, taču manī kūsā citas jūtas – mīļums un žēlums pret mammu, maigums pret brāļiem un māsām.
Viņa nespēj apturēt asaras, visa dreb un raujas čokurā. Psihologs lūdz dziļi elpot, pietur un palīdz. Vēlāk sieviete stāsta – jau bijuši vairāki izvietojumi dažādām viņas problēmām, tomēr nekad nav varējusi saņemties šim solim, izlīdzināt attiecības ar bērniem. Taču ir svarīgi pieņemt visus, kas pieder dzimtai, gan dzīvos, gan jau mirušos. Visiem piedot, ar visiem izlīgt. Tikai tad atjaunosies tik svarīgā mīlestības plūsma.
Arī šoreiz trīs stundas ilgā tikšanās ir galā. Neviens vairs nešķiet svešs, pret vairumu jūtu siltumu, sirsnību, maigumu. Lai gan šajās stundās bijis ne mazums asaru un smaguma, ir gaiši un viegli. It kā kāda milzīga nasta nomesta no pleciem.
Internetā izlasu, ka kāds nosaucis Helingera metodi par pieaugušo spēlēm. Nepiekrītu! Te nenāk izklaidēties. Jēga un mērķis ir reāls – sakārtot savu dzīvi. Negribas to dēvēt ne par nodarbību, ne semināru. Tas ir dzīvošanas treniņš.
Ko ieguvu eksperimentā
Zināšanas, kā darbojas šāda metode. Spēju pārkāpt savai neticībai. Uz savas ādas izjutu, kā darbojas tas, kas ir ārpus realitātes.
Pārliecību, ka ģimenei un dzimtai ir ļoti spēcīga ietekme un nozīme, to vērts respektēt.
Gandarījumu un prieku, ka varēju būt noderīga, palīdzēt kādam atrisināt smagu problēmu viņa dzīvē. Apjautu arī, cik ļoti ikviens no mums ir ievainots, meklē izeju un glābiņu.
Uzasināju jūtas, iemācījos izjust daudz vairāk.
Bieži vien izmantoju vingrinājumu, ko veicām: iztēlojos sev priekšā mammu un tēti, izjūtu, kā no viņiem uz mani staro saule, plūst gaisma, siltums. Tas dod spēku.
Jāapzinās – emocijas būs spēcīgas
Kā vērtējama Helingera metode?
ARTŪRS UTINĀNS, ārsts psihoterapeits: – Helingera terapija ir viena no netradicionālām metodēm, ko dēvē par spirituālām – tās balstās uzskatos, ka mūsu pastāvēšanas būtisks pamats ir gars. Ir daudz psihoterapijas metožu, kas balstās uz spirituālo vai reliģisko komponenti. Tās eksistē līdzās medicīniskai, pierādījumos balstītai psihoterapijai. Zinātniskajā atzarā ir trīs galvenās – kognitīvi biheiviorālā terapija, psihodinamiskā psihoterapija un interpersonālā psihoterapija, kā arī vēl aptuveni desmit akadēmiskās metodes, ko izmanto psihologi.
Berts Helingers pēc pamatizglītības ir teologs, nevis ārsts. Pēc tam apguvis gan psihoanalītisko un ģimenes sistēmterapijas metodi, gan transaktīvo analīzi un geštaltterapiju, katrā pasmēlies un pielicis šo spirituālo komponenti.
Zinātne gan zināmā mērā piekrīt, ka cilvēkam nepieciešams apmierināt arī spirituālās vajadzības. Tomēr uzskata – tas viss pastāv tikai mūsu domās, iztēlē. Jo nekā citādi zinātniski nav pierādīts. Savukārt netradicionālā dziedniecība un psihoterapija balstās neredzamās, nemateriālās, nereģistrējamās enerģijās, uzskata, ka šie fenomeni patiesi eksistē. Piemēram, nemirstīga dvēsele, kas nav atkarīga no smadzenēm. Arī enerģētiskais lauks, bioenerģija, domu pārraide, karma, aura, eņģeļi, astroloģiskā ietekme uz cilvēku.
Vai piedalīšanās netradicionālās psihoterapijas grupā var nodarīt ko sliktu? Uz to var lūkoties dažādi. Blakusefekti jau ir jebkurai ārstniecības metodei. Tomēr spirituālā ievirze visai bieži mēdz izprovocēt spēcīgas emocijas, un, ja ir nosliece uz kādu traucējumu, šādā brīdī tas var aktivēties. Piemēram, izraisīt panikas lēkmi, ja uz to ir tendence, vai paasināt šizofrēnijas fāzes iesākumu, ja ir šāda nosliece. Iespējams, tas agrāk vai vēlāk, vienalga, būtu aktivējies, to grūti teikt. Taču pēc līdzdalības šādā grupā katrs tiek atstāts paša ziņā, un sekas nav zināmas.
Ja metodes tehnika vērsta uz to, lai izjauktu personisko robežu līmeni, tas var ietekmēt to, kuram šīs robežas jau tā ir vājas, piemēram, tendence uz šizofrēniju vai bipolāriem traucējumiem. Robežas var sākt zust, apziņu pārņemt psihiska afekta stāvoklis.
Ja kas tāds notiek grupas terapijas laikā, novērst būs grūti. Daudz svarīgāk, lai terapeits zinātu, kā rīkoties tālāk, pie kāda speciālista šo cilvēku nosūtīt.
