Foto no Evisas Āboliņas albuma

Pasaulē lūkotais rada secinājumus 0


Daudzi ir vīlušies Latvijas tautsaimniecībā. Domāju, ka vajadzētu uzturēt lielāku saikni ar latviešiem ārzemēs, veicināt sadarbību ar latviešu imigrantu ģimenēm un bērniem, kā arī jauniešiem, kas strādā, prot valodas un zina, kā darbojas attiecīgās valsts sistēma. Viņiem ir cits redzējums, citāda uztvere, no kā varam mācīties. Uz iedzīvotāju migrāciju nevajadzētu skatīties kā uz kārtējo apokalipsi, bet gan izmantot sev par labu.

Reklāma
Reklāma
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
7 brīnumēdieni! Pārtikas produkti, kuru regulāra iekļaušana ēdienkartē kavē ādas novecošanos
Lasīt citas ziņas

Krievijas tirgus šobrīd pārdzīvo krīzi, taču mēs varētu skatīties arī uz citām iespējām, jo, baidoties riskēt, daudz zaudējam. Ir alternatīvas, bet neesam tās radījuši. Arī informācijas apmaiņā. Latvijas vides aizsardzība, mežsaimniecība un lauksaimniecība ir pasaules līmenī, varam piedāvāt savas zināšanas un pieredzi. Pasaule top arvien mazāka, mēs kļūstam par vienu ģimeni. Patīk mums tas vai ne. Ne tikai Baltija vienīgā, ir arī citas mazas valstis – Islande, Šveice, Luksemburga, un tās sadarbojas ar citiem, investē. Mēs gaidām, ka mums palīdzēs, bet arī mēs varam iet citiem palīgā. Sūtīt turp cilvēkus, zināšanas. Apmaiņas procesu ieguvums ir brīvība, atvērtība, atpazīstamība.

Tāpat ir jāatmet bažas, ka neko nevaram, jo nav resursu. Latvijai ir iespējams kļūt (gandrīz) energoneatkarīgai. Sarēķināju, mēs varam saražot vismaz 20% siltumenerģijas no kārkliem vien. Zemes tam pietiek. Par to rakstīju arī savā disertācijā. Šodien LVMI “Silava” trīs cilvēku sastāvā cīnās, lai popularizētu kārklu audzēšanu zaļās enerģijas ieguvei. Paskatieties uz Zviedriju – zviedri daudz dara, lai savus resursus pareizi izmantotu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tā iemītā taciņa… Kad 2013. gadā beidzu studijas ASV, runāju ar sava zinātniskā darba vadītāju. – Vai vēl atceries, kāda šeit ieradies, – tev bija atbildes uz visiem jautājumiem, – viņa sacīja. Jā, atceros gan – biju ilgi strādājusi ministrijā, un man galvā bija iedzīts šablons: nevar! Tāpēc, tāpēc un tāpēc. Bija laiks paskatīties uz lietām citādāk. Padomājiet, kāpēc zinātnē ir tik daudz da Vinči atklājumu! Tāpēc, ka mākslinieks redz pasauli citādi. Mēs, latvieši, visu laiku sev atgādinām – esam tik maziņi, tik nevarīgi un nabadzīgi… Ja tā audzinātu dēlu, vai no viņa kas sanāktu?

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.