Aptaujas laikā secinājām, ka sākotnējie dati ir nepilnīgi, nevarēju sameklēt iepriekš aptaujātos cilvēkus, jo tur ir ļoti daudz “Jāņu Bērziņu”. Nebija arī nekādas citas norādes – dažiem telefona numurs un adrese bija mainīta, citi pametuši lauksaimniecību. Ieteicu turpmāk datus vākt pēc iespējas akurātāk. Tomēr progress lauksaimniecībā ir vērojams. Daži pat sākuši iegrāmatot lauku vēsturi (pieraksta produkcijas veidu, ražu, ienākumus, izdevumus utt.). Zanzibārā lielākoties ir mazās saimniecības, tādēļ viņi strādā kooperatīvos, audzē augļus – papaiju, mango, banānus, melones. No dārzeņiem populāri ir kassava – zemes kartupeļi, sīpoli, kāposti, baklažāni, tomāti, gurķi. Kad ierodies kooperatīvā, uzreiz ir skaidrs, kā ļaudis dzīvo. Daudz kas atkarīgs no līdera – cik aktīvs ir cilvēks, kas vada kooperatīvu. Attālākos reģionos bērni ir noplukuši, krekliņš tikko turas uz miesas. Tādās vietās cilvēki ir agresīvāki, depresīvāki. Trūkst ūdens. Nav mehanizācijas, lai aizraktos līdz zemajam gruntsūdenim. Mājiņām nav pat skārda jumtu, tas nozīmē, ka pat lietus ūdeni nevar savākt. Nabadzība. Attīstības projektos ir dižas idejas par apūdeņošanas sistēmām, bet to pašu var izdarīt ātrāk un lētāk. Mājām vajadzētu skārda jumtus un mucas, lai varētu savākt lietus ūdeni, un tālāk jau cilvēki visu izdarīs paši. 0