Māris Antonevičs: Nevajag domāt, ka valdošo partiju vēlētāji nevēlas pārmaiņas 11
Koalīcijas partneri uzreiz neesot piekrituši Laimdotas Straujumas iedomātajam ministriju sadalījumam, bet, kā sarēķinājis Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars, – par 80 procentiem. Un arī tai atlikušajai “suņa astei” līdz šodienai būšot pārkāpts. Īpaši steigties gan nav vajadzības, jo jaunā Saeima uz pirmo sēdi pulcēsies tikai 4. novembrī, bet pirms tam par Ministru kabinetu nobalsot nav iespējams. Vēl vairāk – pieredzējuši juristi norāda, ka līdz tam laikam Valsts prezidents Andris Bērziņš pat nedrīkstot skaļi nosaukt premjera kandidāta vārdu, jo tas būšot nekonstitucionāli. Drīkstot runāt tikai vēlmju formā, ko prezidenta kungs arī neatlaidīgi dara kopš pirmās pēcvēlēšanu dienas. Viņa izvēle šaubas nerada.
Patiesībā ne tikai valsts galva, bet arī citi iesaistītie šajā procesā piedalās, it kā inerces vadīti, un rodas iespaids, ka galvenais mērķis ir ne tikai saglabāt līdzšinējo koalīciju un valdības vadītāju, bet arī valdības sastāvu faktiski atstāt iepriekšējo, ar nelielām korekcijām vien tajās pozīcijās, kur bez tām nav iespējams iztikt. Nav tālu līdz jautājumam – vai tas, kas notika 4. oktobrī, maz bija vēlēšanas vai varbūt kāds referendums par uzticību Ministru kabinetam?
“Vienotība” vēloties savā pārziņā paturēt tās pašas ministrijas, kuras līdz šim – Ārlietu, Iekšlietu, Finanšu, Satiksmes. Ministri – tie paši, izņemot Andri Vilku, kurš vēlas attālināties no valsts lietām un jau sācis sniegt vaļsirdīgas intervijas par Latvijas politikas tikumiem. Arī Zaļo un zemnieku savienība grib līdzšinējo “pīrāga” daļu – Aizsardzības, Zemkopības un Labklājības ministrijas un, protams, tos pašus ministrus, taču vēl kaut ko labu “bonusā”. Acīmredzot tieši tāpēc pietrūcis to 20 procentu. Gan jau “Vienotība” padalīsies, kur tad liksies… Nacionālajai apvienībai – kā parasti tas, kas paliek pāri, bet jomas jau zināmās – kultūra, vide un reģionālā attīstība, tieslietas. Tad vēl paliek dažas “brīvās” ministrijas, kas izliktas uz sarunu galda (vai varbūt letes?) – Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Veselības (pēdējās divas jau labu laiku vajā “neviena negribēto” slava). Plus Saeimas priekšsēdētāja amats, ar kuru esot iecerēts apmierināt ZZS apetīti, taču varbūt tas noder arī kādā citā kombinācijā.
Šoreiz pat negribas pārmest, ka valdības sastādīšana atgādina tādu kā tirgošanos, tā būtu mazāka skāde, ja nāktu komplektā ar pozitīvo programmu un ambīcijām par reformām, uzlabojumiem un visu pārējo, ko pirms vēlēšanām mēdz solīt partijas. Taču valdības veidošanas procesā par nepieciešamajām pārmaiņām, kuras varētu veicināt, piemēram, atsevišķu ministru nomaiņa, vispār netiek runāts. Saprotams, ka pirms vēlēšanām vārdu “pārmaiņas” monopolizēja Ingūna Sudraba savas kampaņas vajadzībām, taču nevajag iedomāties, ka valdošo partiju vēlētāji nekādas pārmaiņas nevēlas. Diemžēl šķiet, ka svarīgāk paziņot, ka topošie ministri nākamā gada 16. martā nedrīkstēs atrasties Brīvības pieminekļa tuvumā (iespējams, tagad nāk klāt arī uzstādījums, ka nedrīkst apmeklēt mūziklu par Herbertu Cukuru, jo ārlietu ministrs devis mājienu, ka tā neesot “laba gaume”), nevis dot kādu ar nozari saistītu virsuzdevumu. Piemēram, ja nespēsi uzlabot Drošības policijas darbu, tad iekšlietu ministrs nevarēsi būt un tamlīdzīgi.
Presē gan parādījušies mājieni, ka šī jau, iespējams, būšot tikai tāda pagaidu valdība – līdz laikam, kad beigsies Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē un būs klāt Valsts prezidenta vēlēšanas.
