Vēsturisko cīņu vietu izziņas taka pa bumbu un zemnīcu pēdām 3
Kara muzeja filiāle “Ziemassvētku kauju muzejs” Jelgavas novada Valgundes pagasta “Mangaļos” kļuvis vēl interesantāks – tajā atklāta latviešu strēlnieku 1915. – 1917. gada vēsturisko cīņu vietu izziņas taka. Pie “Mangaļu” mājām atklāta arī latviešu strēlnieku simtgadei veltīta piemiņas plāksne.
Izziņas takas un piemiņas plāksnes atklāšana pagājušajā nedēļā pārsvarā pulcēja skolēnus (arī krievvalodīgos), jaunsargus, bija NBS un vietējo pašvaldību pārstāvji. No amatpersonām minams Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Panteļējevs, Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts, kā arī atvaļinātais viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots.
Strēlnieku simtgadei veltīto piemiņas plāksni ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Jelgavas novada atbalstu iecerējis un izgatavojis Jelgavas akmeņkalis Gints Neško. Aizklāju plāksnei noņēma Kara muzeja direktore Aija Fleija un novada domes priekšsēdētājs Caune. Pēc tam latviešu strēlnieka, aktiera Ēvalda Valtera atraitne Vera Gribača-Valtere kopā ar muzeja direktori Fleiju “Mangaļu” priekšā zem plāksnes iestādīja simbolisku baltu rožu krūmu.
Muzeja darbinieki ar ironiju atceras, ka pirms desmit gadiem, Ziemassvētku kauju muzejam darbu sākot, šī vieta bijusi tā aizaugusi, ka “Mangaļu” mājas nevarēja no ceļa redzēt, tikai pēc “džungļu” iztīrīšanas atklājies, ka pie tām ir, piemēram, dīķis. To pašu var sacīt arī par meža masīvā palikušajām Pirmā pasaules kara cīņu pēdām. Attiecīgās vietas izpļaujot un iztīrot, izrādījies, ka sprādzienu bedres, blindāžu vietas un pozīcijas, īpaši vācu veidotā nocietinājumu līnija “vācu valnis”, kuru strēlnieki 1917. gada sākuma niknajās Ziemassvētku kaujās pārrāva, dabā sazīmējamas pārsteidzoši labi. Jau agrāk daļā vēsturisko punktu uzstādīja piemiņas akmeņus un norādes, taču trūka paskaidrojumu par tur 1915. – 1917. gadā notikušo. Tagad šīs funkcijas pildīs 13 planšetes ar skaidrojošo tekstu un vēsturiskām fotogrāfijām. Turklāt plaši izmantoti strēlnieku atmiņu stāsti par notikumiem un izjūtām attiecīgajā vietā pirms 100 gadiem. Kopumā 7,2 km garā vēstures taka (iespējams arī saīsināts maršruts) ved pa 1. latviešu strēlnieku brigādes 1917. gada 5. janvāra uzbrukuma ceļu. Tā parāda pozīcijas, no kurām strēlnieki gatavojās uzbrukumam, kur bija štāba zemnīcas, kur artilērija, kur “vācu vaļņa” pārrāvuma vieta, kādas izskatās bumbu bedres. Ceļu maršrutā rāda virziena rādītāji un sarkanas atzīmes uz kokiem. Apmeklētāju rīcībā dotā karte nomaldīšanos padara pavisam grūtu. Maršruta kartes var izdrukāt gan no Kara muzeja vietnes internetā, gan saņemt muzejā. Viss takas iekārtošanas darbs paveikts pašu Ziemassvētku kauju muzeja darbinieku spēkiem pēc saskaņošanas ar zemes īpašnieku VAS “Latvijas valsts meži”. “Mežinieki” apsolījušies mežizstrādes laikā norādes respektēt un saudzēt, tāpat kā vēsturiskos objektus. Meža tehnikai, piemēram, aizliegts braukt pa “vācu valni” vai to šķērsot. Pretējā gadījumā tas tiktu sapostīts.
Muzeja darbinieki apzinās, ka no klasiska tūrisma objekta viedokļa taka nav labiekārtota. Trase ved daļēji pa grantētiem meža ceļiem, daļēji pa sūnu takām. Maršruts drīzāk domāts normālā fiziskā kondīcijā esošiem vēstures interesentiem un ģimenēm, kas vēlas pastaigu mežā apvienot ar pagātnes izzināšanu. Jāatgādina, ka taka, tāpat kā Aizsardzības ministrijas finansētais muzejs, ir bez maksas.
