Ozona slānis pamazām atjaunojas 0
Prestižajā žurnālā “Science” 30. jūnijā publicētais ASV un Lielbritānijas zinātnieku Sjūzenas Solomonas un viņas kolēģu pētījums liecina par mūsu planētu aizsargājošā ozona slāņa atveseļošanos.
Ozona slānis ir gāzu josla, kas atrodas Zemes stratosfērā 20 – 30 km augstumā un absorbē lielāko daļu no dzīvībai bīstamā Saules ultravioletā starojuma. Jau pagājušā gadsimta 70. gadu beigās zinātnieki sāka novērot atmosfēras ozona slāņa izdilšanu, kas kļuva īpaši izteikta Zemes polu apvidos, kur veidojās tā sauktie ozona caurumi. Izrādījās, ka to izraisa un pastiprina pieaugošais gaisa piesārņojums galvenokārt ar aerosolos un saldēšanas iekārtās izmantotajiem hlorfluorogļūdeņražiem jeb freoniem. 1985. gadā publicētā pētījumā tika ziņots par ozona slāņa sarukšanu līdz pat 70% dienvidu puslodē virs Antarktīdas.
Labi apzinoties nopietno veselības un vides apdraudējumu, ko cilvēcei izraisītu turpmāka atmosfēras ozona aizsargslāņa izzušana, pasaules sabiedrība samērā ātri un saliedēti rīkojās šīs vides problēmas risināšanai. Jau 1987. gadā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dalībvalstis parakstīja Monreālas protokolu par ozona slāni noārdošām vielām un sākās pakāpeniska to aizstāšana.
Tomēr ozona slānis neizbēgami turpināja dilt arī 90. gados, jo freoni un tiem līdzīgie savienojumi var saglabāties atmosfērā vismaz piecdesmit gadus un turpināt mijiedarboties ar ozonu, sašķeļot tā molekulas. Līdz ar to viena no galvenajām aizvadītā gadsimta nogales vides problēmām ir turpinājusi pavadīt pasauli līdz mūsdienām.
Ozona slāņa stabilizēšanās prasa ilgu laiku. Tiek lēsts, ka ozona caurums virs dienvidpola saglabāsies vēl vairākus gadu desmitus un šis atmosfēras aizsargslānis sasniegs 80. gadu līmeni tikai ap 2060. – 2075. gadu. Tikmēr, pēc ANO Vides programmas vērtējuma, jau līdz 2030. gadam Monreālas protokols būs novērsis divus miljonus ādas vēža gadījumu gadā, mazinājis kaitējumu cilvēku redzei un imūnsistēmai, kā arī pasargājis dabu un lauksaimniecību.
2014. gadā publicētajā ANO Vides programmas ziņojumā par ozona slāņa sarukšanu novērtēts, ka bez Monreālas protokola un ar to saistītajiem līgumiem ozona slāni noārdošo vielu līmenis atmosfērā līdz 2050. gadam būtu palielinājies desmit reižu. Faktiskie mērījumi un aplēses liecina, ka ozonam būtiskāko freonu un līdzīgo vielu koncentrācija atmosfērā kopš 1987. gada līdz mūsdienām ir pārstājusi palielināties vai pat samazinājusies.
Ņemot vērā atmosfēras pārmaiņu procesu lielo inerci, jo īpaši svarīgi ir jaunākā zinātniskā pētījuma rezultāti. Pēc šī gada 30. jūnijā žurnālā “Science” publicētā ASV un Lielbritānijas zinātnieku raksta ziņām, atmosfēras ozona slānis virs Antarktīdas uzrāda atveseļošanās pazīmes. Novērojumi un aprēķini uzrāda gan slāņa biezuma palielināšanos, gan ozona cauruma platības samazināšanos.
