Ozols: Nodokļu likmes nav noteicošās investīciju lēmumu pieņemšanā 0
Valstu nodokļu likmju atšķirībām ir mazāka loma investīciju lēmumu pieņemšanā, intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” atzina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols.
Kā motivējošos faktorus, kas ārvalstu investorus rosina ieguldīt Latvijā, Ozols minēja Latvijas pieejamību citiem reģioniem, kas īpaši svarīga pakalpojumu sniedzējiem. “Piemēram, skandināviem svarīga ir regulāra aviosatiksme, ko nodrošina “airBaltic”. Ne reizi vien gadījies, ka ārvalstu uzņēmumu lēmumu pieņēmēji ir lidojuši uz Igauniju un Lietuvu caur Rīgu, rezultātā pamanot, ka arī Latvijas biznesa videi ir priekšrocības. Tāpat nākotnē ārvalstu investoriem saistošs būs Latvijas tranzīts un loģistika,” atzina LIAA direktors.
Pēc viņa sacītā, aizvien biežāk investori, aplūkojot potenciālu Baltijas valstīs, salīdzina nevis valstis, bet pilsētas, piemēram, Jelgavu ar Šauļiem, Liepāju ar Klaipēdu. Arī nodokļu likmju atšķirībām ir mazāka loma investīciju lēmumu pieņemšanā, bet būtiskāki nosacījumi ir darbaspēka pieejamība, atalgojuma līmenis, izglītības sistēmas kvalitāte. “Latvijas trumpis ir arī augsti attīstīta informācijas tehnoloģiju infrastruktūra – ātrs internets, tā pieejamība, kas ir būtiski pakalpojumu sniedzējiem un datu centriem,” uzsvēra Ozols.
Viņš informēja, ka LIAA regulāri apkopo informāciju par būtiskākajiem šķēršļiem investīciju piesaistē. Patlaban aktuālākās problēmas ir saistītas ar ieguldījumiem infrastruktūrā, piemēram, pietiekami jaudīgos elektrības pieslēgumos, ceļu kvalitātes uzlabošanā un citos komunikāciju infrastruktūras pieslēgumos.
“Problēma ir arī kvalificēta darbaspēka trūkums, piemēram, skandināvu vai vācu valodas pārzinātāju trūkums pakalpojumu centriem. Vērojams kvalificētu speciālistu trūkums arī tādās nozarēs kā informāciju tehnoloģijas, farmācija vai metālapstrāde. Atbalsta programmu neesamība vai neregularitāte arī kavē investīciju piesaisti, proti, Eiropas Savienības struktūrfondu programmas bieži vien nesakrīt ar potenciālo investoru laika grafiku. Kā aktuālas problēmas investīciju piesaistē var minēt arī uzņēmējdarbības vides nepilnības, īpaši saistībā ar tiesvedības, būvniecības un maksātnespējas procesiem,” norādīja Ozols.
Jau ziņots, ka, pateicoties tam, ka krīze ir novājinājusi atsevišķas eirozonas valstis, Latvijai ir lielāks potenciāls piesaistīt investīcijas, turklāt Latviju kā vietu investīcijām aizvien nopietnāk uzlūko pakalpojumu sniedzēji, kas nozīmē mazāk investīciju, taču lielāku labumu ekonomikai, intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” atzina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols.
2012.gadā pozitīvu lēmumu par investīciju projektiem Latvijā pieņēma 15 uzņēmumi – kopējai ieguldījumu summai sasniedzot 34 miljonus eiro (23,8 miljonus latu) un radot 1249 jaunas darba vietas. Lai arī pērn piesaistīto investīciju apjoms bija mazāks nekā 2011.gadā (72,55 miljoni eiro jeb 50,8 miljoni latu), radīto darba vietu skaits bijis par aptuveni 25% lielāks (2011.gadā tika radīts aptuveni 1000 darba vietu).
