1
Cer, ka bremze nav norauta
Vēlāk kriminālprocesu par amatpersonu rīcību saistībā ar “Expo Milano 2015” sāka arī prokuratūra. Tas sākts par valsts amatpersonu izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja šīs darbības izraisījušas smagas sekas, iztērējot valsts finanšu līdzekļus 1 173 312 eiro apmērā un nepiedaloties izstādē “Expo Milano 2015”.
Kriminālprocess tika nosūtīts Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldei tālākai procesa virzīšanai. “LA” vakar Valsts policijā noskaidroja, ka šajā lietā vēl turpinās izmeklēšana, apliecināja Valsts policijas pārstāve Gita Gžibovska.
Vakar jautāju pašreizējai finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, kā viņa vērtē šīs lietas virzību. Nekas vēl nav beidzies, teica ministre, atgādinot, ka viņa darījusi visu, lai pasargātu valsti no nelietderīgiem tēriņiem. Izvērtējot pašas rosinātā audita rezultātus, bijuši skaidri redzami nelietderīgi tēriņi. Līdz šā gada februārim, izmantojot bankas galvojumus, EM ir jau atguvusi līdzekļus valsts budžetā 334 917,42 eiro apmērā, daļēji samazinot zaudējumus saistībā ar nepamatoti veiktajām izmaksām.
Finanšu ministre arī cer, ka šobrīd “nav norauta bremze” un ka nelietderīgi tērētie līdzekļi tiks atgūti. Ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (“Vienotība”) komentāru par iztērēto līdzekļu atgūšanu “LA” neizdevās iegūt, jo, kā sacīja ministra preses sekretāre Agita Baltbārde, notikumi saistībā ar “Expo” izstādi risinājās laikā, kad viņš vēl nebija ekonomikas ministrs. EM komentārs bija lakonisks: “Ekonomikas ministrija ir iesniegusi tiesā pretprasību pret komandītsabiedrību “Expo 2015” par zaudējumu 632 013,04 eiro apmērā piedziņu. Šā gada 12. aprīlī plānotā tiesas sēde tika atlikta pēc pieteicēju (KS “Expo 2015″) lūguma. Nākamā tiesas sēde paredzēta 2017. gada janvārī.”
Uz uzņēmēju pleciem
Šā gada maijā Saeimas delegācija viesojās Astanā, kur apliecināja Latvijas apņemšanos piedalīties “Expo Astana”. Taču šobrīd nav skaidrs, kas finansēs dalību šajā vērienīgajā pasākumā. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvis, “Expo Astana 2017” projekta vadītājs Arturs Dombrovskis pastāstīja, ka valdība jau 15. jūlijā atbalstījusi LTRK organizēto Latvijas uzņēmumu un valsts oficiālās delegācijas dalību šajā izstādē, aicinot ministrijas uzrunāt to pārziņā esošās kapitālsabiedrības, ostu pārvaldes un pašvaldības izvērtēt iespēju piedalīties izstādē.
“Ņemot vērā valdības iepriekš pieņemto lēmumu nepiedalīties “Expo 2017″, atbalsts dalībai vērtējams pozitīvi, savukārt valsts finansiālā atbalsta trūkums, protams, ierobežo dalības iespējas, bet vienlaikus mobilizē un prasa lielāku uzsvaru likt uz informāciju par uzņēmumiem un efektīvāku prezentāciju,” komentēja Dombrovskis. Latvijas dalības kopīgās izmaksas būšot atkarīgas no uzņēmumu intereses. LTRK plāno, ka tās varētu svārstīties robežās no 0,5 līdz 1,5 miljoniem eiro. Plānots, ka dalības maksa vienam uzņēmumam svārstīsies no 10 000 līdz 250 000 eiro. Latvijas dalības izstādē ģenerālpartneris būšot VAS “Latvijas dzelzceļš”, šobrīd notiekot darbs ar citiem ieinteresētajiem uzņēmumiem.
Enerģija ir mūsu dabā
Paralēli notiek arhitektu konkurss par paviljona iekārtojumu un izskatu, kas noslēgsies 8. septembrī. Latvijas stenda konceptuālais nosaukums ir “Tikšanās vieta Latvija – enerģija ir mūsu dabā”, kas iekļaujas visas izstādes tēmā “Nākotnes enerģija”. Par paviljona un ekspozīcijas izveides risinājumiem un realizācijas veidu LTRK lemšot pēc konkursa noslēguma.
Izstāde Astanā visvairāk interesē Latvijas transporta nozari, ņemot vērā, ka Kazahstāna ir Latvijas lielākā tirdzniecības partnere Centrālāzijas reģionā. Satiksmes ministrija mērķtiecīgi strādā ar Ķīnu un Kazahstānu, lai diversificētu kravu plūsmas, pārorientētu tirgus segmentus un sekmīgi iekļautos Eirāzijas sauszemes pārvadājumos un nostiprinātu Latviju kā svarīgu piegāžu ķēžu elementu starp Eiropu un Āziju. Latvija līdzšinējā darbībā ir veiksmīgi sadarbojusies ar Kazahstānu, attīstot konteinervilcienu “Baltika-Transit”, kā arī uz tā bāzes izveidojot Ziemeļu distribūcijas tīklu NATO vajadzībām kravu piegādēm uz un no Afganistānas.
UZZIŅA
Notikumu virzība saistībā ar “Expo Milano 2015”
2011. gada 5. jūlijs – valdība lemj par piedalīšanos izstādē “Expo Milano 2015”.
2012. gada novembris – paraksta līgumu ar izstādes rīkotājiem.
2014. gada 19. septembris – izsludināts iepirkums par Latvijas paviljona būvniecību.
2014. gada decembris – toreizējā ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola rosina apturēt dalību izstādē.
2015. gada 27. janvāris – valdība nolemj pārtraukt Latvijas dalību “Expo Milano 2015”. Divi līgumi ar KS “Expo 2015” tika izbeigti 11. martā.
2015. gada aprīlis – ierosina krimināllietu par amatpersonu rīcību saistībā ar “Expo Milano 2015”, lietas izmeklēšana joprojām turpinās.
2015. gada 15. aprīlis – komandītsabiedrība “Expo 2015” vēršas tiesā pret Ekonomikas ministriju par zaudējumu 43 991,79 eiro apmērā un likumisko procentu 342,92 eiro apmērā piedziņu saistībā ar projektēšanas līguma izpildi un galvojuma pieprasījumu.
2015. gada 10. augusts – komandītsabiedrība prasa piedzīt no EM 106 844,04 eiro par neapmaksātajiem producēšanas pakalpojumiem un 308 259,87 eiro par nelikumīgi pieprasīto bankas garantiju.
2016. gada 4. februāris – Ekonomikas ministrija Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā iesniedza pretprasību pret komandītsabiedrību “Expo 2015” par zaudējumu 632 013,04 eiro apmērā piedziņu.
Avots: LA apkopotā informācija
