Ozolnieku novada dome neatslābst un uzstāj uz pašvaldības pastāvēšanu atsevišķi 1
Ozolnieku novada dome, atšķirībā no Jelgavas novada, uzstāj, ka abu novadu apvienošana administratīvi teritoriālās reformas gaitā nav pieļaujama, liecina domes sēdes lēmums.
Domnieku skatījumā, reforma neietver skaidri definētu Ozolnieku novada pašvaldības un tās administratīvās teritorijas reformēšanas mērķi.
Tāpat neesot sociāli ekonomiska pamatojuma attiecībā uz Ozolnieku novada iedzīvotāju ekonomisko apstākļu izmaiņu izvērtējumu jaunizveidojamā Jelgavas novadā, garantējot iedzīvotāju dzīves līmeņa nepazemināšanos un pakalpojumu pieejamību.
Norādīts arī, ka reforma nesatur iespējamo izmaiņu ietekmes analīzi gan no ekonomiskās produktivitātes, gan no vietējās demokrātijas kvalitātes viedokļa, kā arī skaidru Ozolnieku novada pašvaldības reorganizācijas izmaksu analīzi un finanšu avotus.
Turklāt, pēc deputātu domām, process “balstīts uz kļūdainiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pieaicināto ekspertu slēdzieniem, kas pamatoti ar patiesībai neatbilstošiem datiem un subjektīviem secinājumiem”.
Vai atbalsti Ozolnieku novada domes pozīciju?
Vietvara arī uzskata, ka tai nav pamata mainīt viedokli arī tad, ja tiks īstenots priekšlikums par Jelgavas kā atsevišķas pašvaldības saglabāšanu, jo Ozolnieku un Jelgavas novadu apvienošana negatīvi ietekmēs Ozolnieku novada iedzīvotāju ekonomisko un demokrātisko apstākļu izmaiņu.
Balsojumam piedāvāti vairāki lēmumprojekta varianti, un pēc korekcijām lemts atbalstīt Ozolnieku novada saglabāšanu kā patstāvīgu administratīvo teritoriju, neapvienojot to ar citām pašvaldībām.
Lai arī domes priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Veļeckis, kurš, tāpat kā Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune, pārstāv Latvijas Zemnieku savienību (LZS), sēdē ziņojis par šo jautājumu, balsojumā viņš nepiedalījās.
Vēl viens politiskā spēka deputāts Ervins Vēveris bijis pret, bet pārējie divi LZS domnieki balsoja par Ozolnieku novada saglabāšanu.
Jau ziņots, ka Jelgavas pilsētas un novada domes pieņēmušas lēmumus, atbalstot jauno Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas piedāvājumu, kas paredz abām pašvaldībām pastāvēt atsevišķi un Jelgavas novadam pievienot Ozolnieku novadu.
Jelgavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone aģentūru LETA informēja, ka novada domes sēdei virzīts lēmumprojekts, kurā deputāti atkārtoti ar balsojumu apliecināja, ka pastāv par Jelgavas novada pastāvēšanu bez pilsētas un atbalsta likumprojekta “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” galīgajam lasījumam virzīto administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli, kurā pilsēta saglabā atsevišķas pašvaldības statusu un jaunveidojamo Jelgavas novadu veido pašreizējais Jelgavas novads un pašreizējais Ozolnieku novads. Lēmumu atbalstīja 14 deputāti, pret nobalsoja viens.
Tāpat novada dome kā alternatīvu iespēju reformas izstrādātājiem piedāvā arī Jelgavas novada saglabāšanu līdzšinējās robežās, ja rastos nosacījumi un uzstādījumi Ozolnieku novada teritorijai neietilpt jaunveidojamajā Jelgavas novadā.
Arī Jelgavas domnieki lēmuši piekrist Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas atbalstītajam administratīvi teritoriālā iedalījuma modelim, kurā pilsēta saglabā atsevišķas pašvaldības statusu un jaunveidojamo Jelgavas novadu veido pašreizējie Jelgavas un Ozolnieku novadi.
Aprīļa beigās Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija lēma Ventspili neapvienot ar Ventspils novadu un Jelgavu neapvienot ar Jelgavas novadu.
Komisijas lēmums paredz, ka veicot reformu, Ventspils, Ventspils novads, Jelgava un Jelgavas novads katra būs atsevišķa pašvaldība.
Jaunveidojamajā Jelgavas novadā būs iekļauts arī pašreizējais Ozolnieku novads.
Savukārt sākotnējais piedāvājums bija paredzējis veidot Ventspils novadu, tajā iekļaujot arī Ventspili, un veidot Jelgavas novadu, tajā iekļaujot arī Jelgavu.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs (AP), diskusijās secināts, ka Jelgava un Ventspils jāsaglabā kā atsevišķas administratīvās teritorijas, vienlaikus nosakot stingrus sadarbības mehānismus attiecīgi vai nu ar Ventspils novadu vai jaunveidojamo Jelgavas novadu.
