Ozoliņš par hokeju, pelēko Toljati un krievu klasiķiem 0
“Man parādījušās citas prioritātes, brīvajā laikā lasīju grāmatas – krievu klasiķus, gāju uz teātri,” tā atzīst Latvijas hokejists Artūrs Ozoliņš, kurš aizvadītajā sezonā pārstāvēja Krievijas augstākās līgas klubu Toljati “Lada” un pašam par pārsteigumu saņēma uzaicinājumu uz valstsvienības nometni pirms pasaules čempionāta.
Sākotnējā kandidātu sarakstā Ozoliņš nebija, bet vēlāk tika iekļauts, izlases vadībai akcentējot, ka centra uzbrucēju pozīcijā ir deficīts. “Atvaļinājumā nebiju, Krievijā pēc sezonas pāris nedēļas vajadzēja patrenēties.
Jāatzīst, ka tas ir šausmīgi – strādāt bez motivācijas, neredzi jēgu, bet viņiem savas normas jāizpilda, vēl ir četras pārbaudes spēles.
Slodzes nav lielas – vienu dienu ledus, vienu – basketbols, bet atlikušo dienu nav, ko darīt. Basketbolā es tur esmu līderis (augums 1,93 m), bērnībā pāris gadus trenējos, vasarās uzspēlēju. No augšas ielikt varu. Pēc pirmās dienas treneris paprasīja, kāpēc es hokeju spēlēju,” atzīst Artūrs Ozoliņš.
Individuāli viņš aizvadīja vienu no savām labākajām sezonām, 43 spēlēs sakrājot 33 rezultativitātes punktus (9+24), bet no ritma izsitis tas, ka bija lauzts pirksts un nācies izlaist divus mēnešus. “Lada” regulārajā turnīrā ierindojās piektajā vietā un izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā ar 1:3 zaudēja 13. vietu ieguvušajam Krasnojarskas “Sokol”.
“Sērijai nepareizi piegājām, paši vainīgi. Nav, ko meklēt attaisnojumus. Bijām izteikti favorīti un visas spēles aizvadījām mājās, jo Krasnojarskā tajā laikā bija Universiāde. Mēs četrus mačus aizvadījām savā hallē, neticējās, ka zaudējām.”
Toljati “Lada” vēl pērn Arta Ābola vadībā spēlēja KHL un Artūrs Ozoliņš uzteic kluba organizatorisko līmeni: “Viens no labākajiem, ko esmu pieredzējis. Viss personāls palicis no KHL laika un pēc tādiem pašiem standartiem turpināja strādāt. Ātri atrisināja visus jautājumus,
ar finansēm kārtība – ja ir prēmijas, tad arī izmaksā, nevis virtuāli kā daudzās komandās, paliek parādā un tad vairs nevar dabūt.
Man bija viegli pieņemt lēmumu pagarināt līgumu, īpaši tāpēc, ka augstākajā līgā ir limits – pēc 28 gadu vecuma komandā var būt pieci spēlētāji, tā kā, ja labā organizācijā piedāvā, nav daudz jādomā.”
Viņš atzīst, ka Toljati kā daudzas Krievijas pilsētas ir visai pelēka un tas atstāj iespaidu arī uz cilvēkiem, taču hokeja komanda ir populāra un uz spēlēm nāca vismaz trīsarpus tūkstoši skatītāju. Brīvajā laikā 30 gadus vecais uzbrucējs daudz lasījis grāmatas: “Visu pēc kārtas, arī krievu klasikus – Mihaila Bulgakova “Meistars un Margarita”, “Suņa sirds”. Ideālas grāmatas, uz teātri gāju, biļete maksā četri eiro, bet izrādes diezgan labas.”
Latvijas izlases treneru redzeslokā Ozoliņš bijis sešus gadus, taču pasaules čempionātā nav spēlējis. Arī šobrīd sapņu pilis par braukšanu uz Slovākiju nebūvē – jāiet soli pa solim. “Pagājušajā gadā mani izsauca un es tiešām nebiju trīs nedēļas neko darījis, gāja pasmagi, pēc trīs dienām spēle pret Somiju, labi, ka dzīvs paliku. Šogad tādā ziņā būs vieglāk, bet, kā veiksies – skatīsimies, laiks rādīs.”
Pasaules čempionāts Slovākijā risināsies no 10. līdz 26. maijam.
