„Ozo” halles īpašnieks – par bāzes uzturēšanu, izlasi un Āboltiņu 0
„Ozo” ledus hallē Ozolniekos pēc deviņu mēnešu pārtraukuma atkal ir… ledus. Pērn to nokausēja un ierīkoja tenisa kortu un citu aktivitāšu centru, jo ledus uzturēšanas izmaksas bija pārāk liels enkurs.
„Bija jau zināms, ka pauze būs uz deviņiem mēnešiem, jo daiļslidotāji no Krievijas bija pieteikušies vasarā šeit atkal braukt uz nometni. Mēs meklējam risinājumus un varu teikt, ka vismaz pāris gadus ledus būs,” sarunā ar „LA” teica halles īpašnieks Dainis Liepiņš. Kad pieauga elektrības tarifi, bija grūti saprast, vai cilvēki spēs samaksāt par ledu. Šobrīd ekonomika esot nosatbilizējusies un ir cerība, ka halles darbība būs rentabla. Par peļņu gan nav vērts sapņot, būs labi vismaz „izbraukt pa nullēm”.
„Vēlētos lielāku ieinteresētību no pašvaldības puses, jo bieži tiek skandināts, ka halle ir biznesa projekts, taču cilvēkiem grūti saprast, ka tāda sociāla vide kā sporta bāze tikai retos gadījumos ir bizness, tikai kādi centrāli objekti varbūt. Būvējot halli, es par naudas pelnīšanu nedomāju. Es varēju uzbūvēt villu Maiami vai ledus halli Ozolniekos. Izvēlējos otro, jo cerēju, ka tas būs vajadzīgs arī pašvaldībai, bet – šiem deputātiem tas nav vajadzīgs. Viņi vairāk piesienas pie dažādiem sīkumiem, piemēram, uzliec reklāmu, bet tev saka, ka vajadzīga saskaņošana, projekts. Ok, likums ir jāievēro un to mēs arī darām, bet tas vienkārši parāda viņu attieksmi. Tas ir cilvēku domāšanas veids, bet es ticu, ka tas mainīsies. Šī ir mana nodeva Ozolniekiem par to, ka es te dzīvoju, ka savulaik esmu mājas būvējis un nopelnījis.”
Šobrīd notiek pārrunas ar Latvijas slidošanas asociāciju, lai Ozolniekos koncentrētos daiļslidošanas sports. Jau trešo gadu uz šo bāzi vasarā brauks slaveni Krievijas daiļslidošanas treneri ar saviem audzēkņiem, piemēram, Žuļins, Sviņins, Moskvina. „Tie visi ir pasaules līmeņa treneri, kuriem ir audzēkņi no Francijas, Somijas, Itālijas, Krievijas. Viņi iebrauks 18. jūnijā un visu vasaru te būs apmēram 40 cilvēki, audzēkņi mainīsies – vieni aizbraus, citi atbrauks.”
Pagājušo ceturtdien Ozolniekos notika Latvija hokeja sezonas noslēguma pasākums. Jautāts, kāds tad bija šis gads mūsu hokejam, Liepiņš – bijušais Latvijas Hokeja federācijas valdes loceklis – sacīja: „Domāju, ka labs. Nepievienojos lielajam kritiķu pūlim par izlases startu pasaules čempionātā. Ņemot vērā ieguldītos līdzekļus, 10. vieta ir fenomenāls rezultāts. Puiši spēlēja ar traumām, šodien draudzības spēlē nepiedalījās astoņi izlases hokejisti, jo ārstē savainojumus pēc pasaules čempionāta. Viņi gāja un cīnījās, lai gan mierīgi varēja gulties uz operāciju galda, piemēram, Mārtiņš Cipulis. Tagad kaut ko pārmest būtu nevietā. Arī Rīgas „Dinamo” bija laba sezona un tas ir projekts, kas hokeju uztur pie dzīvības – jaunieši redz mērķi un vecāki viņos investē. Kamēr tā būs, tikmēr hokejs dzīvos. Traģiski, ka valsts par to neinteresējas un nav spējīgi atrast mehānismu, kā to atbalstīt. Šobrīd valdībā nav cilvēki, kas nodarbojušies ar sportu un nesaprot, ka sports veido cilvēku – pēc tam no viņiem izaug fiziķi, matemātiķi, rakstnieki un politiķi. Nevar sportu uztvert kā kaut ko vieglprātīgu.”
Pēdējā laikā Latvijas Hokeja federācija sākusi draudzēties ar Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu. Liepiņš par to rauc degunu: „Āboltiņa ir tikpat ārišķīga kā vēl viena otra dāma politikā un šī ārišķība, godīgi sakot, ir pretīga. Tad, kad vajag atbalstīt, lai nebūtu šie nenormālie nodokļi, lai halles varētu izdzīvot, mēs neredzam Solvitu Āboltiņu. Pēkšņi viņa uzradusies kā nezin kāda patronese. Uz hokeja popularitātes rēķina viņa mēģina dabūt popularitāti sev. Man nav kauns par to runāt. Ja mēs tagad sēdētu un vakariņotu ar Āboltiņu, tad viss būtu ok, bet viņa kā politiķe man ir ļoti nesimpātiska.”
