Otu palete. Atkarībā no krāsojamās plaknes un krāsas izvēlas piemērotāko instrumentu 0
Laba ota uzklāj vienmērīgu krāsas kārtu, nepilot un nešļakstot. Gludu un vienmērīgu krāsojumu garantē mīksti saru galiņi, tāpēc, otu pērkot, tā ar roku jāaptausta, jāpieliek pie vaiga. Kvalitatīvs instruments ir izturīgs, no tās neatdalās sari, bojājot krāsas klājumu. Tāpēc veikalā raugās, lai ota būtu gluda un neizpūrusi, lai, stiprāk paberžot to plaukstā, neizkristu sari. Svarīgi arī, lai ota būtu izturīga pret organiskajiem šķīdinātājiem.
Atrodamas otas ar asāku galu, kas noder logiem, lai varētu piekļūt stūrīšiem. Rāmju kvalitatīvākai krāsošanai praktizē izmantot mazas, apaļas otiņas. Apaļās otas spēj uzņemt daudz krāsas, un darbs rit raitāk, jo ota retāk jāmērc krāsā. Savukārt ar plakanu instrumentu var krāsot, ievērojot kontūras, ar tām parocīgi nokrāsot sienu stūrus vai grīdlīstes. Plakanās otas ir arī elastīgākas, platākās no tām piemērotas lielāku virsmu krāsošanai. Pavisam lielām platībām, piemēram, mājas fasādei, noderēs biezāki un lielāki rīki, lai labi piesūcinātu virsmu. Tāpat tas nepieciešams, strādājot ar dziļgruntīm.
Otas iedala ne vien pēc formas, bet arī pēc saru veida. Dabiskie sari (zirga astri vai cūkas sari) uzsūc daudz krāsas (instruments nav bieži jāmērc krāsā), šādas otas piemērotas lakām, pernicai, eļļas krāsām uz šķīdinātāju bāzes, taču nav ieteicamas ūdens bāzes krāsām, jo, uzsūcot ūdeni, piebriest un zaudē formu, tāpēc var veidot nelīdzenu krāsojumu. Sintētisko šķiedru sari (neilona, poliestera, stiklšķiedras) piemēroti ūdens bāzes krāsām, turklāt to galus iespējams sašķelt un apstrādāt, lai iegūtu vajadzīgās īpašības. Jaukto saru otas ir universālas, tās apvieno labākās sintētisko un dabisko saru īpašības – dabisko saru labo krāsas uzsūkšanu un sintētisko šķiedru augsto nodilumizturību. Šādas otas labi noder āra darbiem.
Darbam ar lineļļas krāsām iesaka stingras dabisko saru otas, var izmantot arī tās, kas paredzētas darbam ar alkīda krāsām (parasti var pazīt pēc tumši zilajiem rokturiem un melniem sariem). Daudzi praktiķi otu stingrības uzlabošanai nedaudz saīsina otu saru garumu, tos apgriežot vai nocērtot ar asu galdniecības kaltu. Īsāki un cietāki sari nepieciešami krāsošanai ar trafaretiem, uzklājot līmi, kā arī krāsojot sīkas detaļas. Nokrāsotās virsmas apdarei lieto vēdekļveida otas (fleices) vai tupināšanas otas.
Otu rokturi katrs var izvēlēties pēc savas gaumes. Ražotāji piedāvā neslīdīgus, gumijotus, kā arī lakotus vai nelakotus koka rokturus. Arī forma var būt atšķirīga, ērtāk satverami ir liektie rokturi, radiatoru krāsošanai paredzēti izliekti, gari kāti. Viens no jaunumiem otu paletē ir elastīga silikona kāti.
UZZIŅA
* Apstrādājot koksni ar kodni, nedrīkst lietot otas ar metāla ietvaru, jo metāls reaģē ar kodni un to ietekmē.
* Glezniecībā izmanto plakanas un koniskas formas apaļas otas, tievākās mēdz gatavot no kazas spalvām. Mīkstākās otiņas tradicionāli gatavo no vāveres, caunas un Ēģiptes mangusta spalvām. Savukārt raupjas otas retušai gatavo no āpša vai seska sariem.
* Par sava veida lielām otām var uzskatīt putekļu slotiņas, ko ražo antistatiskas no mikrošķiedras (tostarp ar teleskopisko kātu). Ar šiem rīkiem noslauka putekļus no grāmatām, suvenīriem un retro mēbelēm. Īpaši “smalku” virsmu un sīku priekšmetu tīrīšanai iesaka izmantot arī strausa spalvu slotiņu.
* Austrumāzijas zemēs kaligrāfijā izmanto rakstāmotas – hieroglifus raksta ar mīkstu tušas otiņu vai plānu niedres spalvu.
* Vācijas pilsētā Behhofenā izveidots otu un suku muzejs, kurā apskatāmi vairāk nekā 2500 eksemplāru no dažādām pasaules valstīm. Katru gadu muzejs pasniedz “Zelta otu” labākajam māksliniekam un amatierim, kas piesakās konkursam, kā arī rīko vasaras kursus gleznošanā, kaligrāfijā un darbā ar krāsām uz akmens un koka.
