Otto Ozols: Viņķele turpina melot un graut 67
Bija pagājušas burtiski pāris dienas pēc “Vienotības” kongresa, kad Saeimas deputāte Ilze Viņķele publiski uzgāza apmelojumu spaini saviem partijas biedriem. 7. jūnijā “Latvijas Radio 4” raidījumā “Atvērtais jautājums” (“Открытый вопрос”) Viņķele atzinās, ka viņai “nāk vēmiens no paziņojumiem “krievi nāk”” (меня уже тошнит от заявлений “русские идут!”). (1)
Viņķeles paziņojumu nekavējoties pārpublicēja vairāki krievi mediji, tai skaitā ārpus Latvijas robežām. (2) Šāds sauklis ir iemīļots Kremļa propagandistu manipulācijas paņēmiens – veikli sajaukt kopā Putina režīma agresorus ar visiem krieviem. Tas uzliek atbildību par Kremļa noziegumiem uz visiem krieviem, mērķtiecīgi palielinot spriedzi starp tautām. Kādēļ Viņķele tik bezatbildīgi seko Kremļa propagandas zemiskākajiem paņēmieniem? No raidījuma teiktā izriet, ka ar šādiem saukļiem mētājies un tos izplatījis viņas partijas biedrs, “Vienotības” priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns.
Rūpīgi pārbaudot visu, ko ir teicis Smiltēns, nav atrodama neviena pat mazākā norāde, ka Smiltēns būtu biedējis vēlētājus, partijas biedrus ar krieviem, lietojis saukli “krievi nāk” tādā vai citādā formā. Protams, tāpat kā visi mūsu sabiedrotie, drošības iestādes, Smiltēns ir pamatoti norādījis uz apdraudējumiem, kurus Latvijai un visai civilizētai pasaulei rada neprognozējamais Putina režīms. Tomēr politiķim, kuram ir kaut mazliet godaprāta, nevajadzētu jaukt Kremļa režīma apdraudējumus ar apvainojumiem visiem krieviem. Viņķele to dara. Piedevām apmelojot savu partijas biedru.
Kas varētu būt pamatā šiem Viņķeles apvainojumiem? “Latvijas Radio 4” pārstāstot radījumu, norāda: “Komentējot nesenās “Vienotības” priekšsēdētāju kandidātu Andra Piebalga un Edvarda Smiltēna publiskās debates, politiķe nosodīja pēdējā retoriku, kurā viņš pārmeta (Rīgas mēram) Nilam Ušakovam viņa tautību.” (3) Te gan jārunā par žurnālistu godaprātu, noklausoties visu raidījumu, precīzi šādus Viņķeles pārmetumus Smiltēnam nevar sadzirdēt. Latvijas Radio vadībai, iespējams, vajadzētu noklausīties vēlreiz šo diskusiju un pārliecināties, vai tiešām šādi apvainojumi ir izskanējuši. Pretējā gadījumā ir noticis nepieļaujamais – sabiedriskā medija žurnālisti ielikuši redzama politiķa mutē domu un vārdus, kuri nav teikti.
Viņķeles paustais ir interpretēts arī citā vietā un šoreiz grūti spriest – precīzi vai neprecīzi. “Latvijas Radio 4” raksta: “”Vienotības” pārstāve apgalvoja, ka (Rīgas) mēra tautība un politiskie uzskati nekādi neapdraud Latviju.” (Представитель “Единства” указала, что национальность и политические взгляды мэра никак не угрожают Латвии.)
Ko tad tas nozīmē? Vai Viņķele “Vienotības” vārdā sāks apgalvot, ka “Saskaņas” atbalsts divvalodībai Latvijā un Krievijas agresijai Ukrainā nekādi neapdraud valsts drošību? Vēl viens citāts, kas “LR4” žurnālistiem ļāvis tā rakstīt, ir šāds. Viņķele teica: “Ar ko mēs biedējam rīdziniekus? Nils Ušakovs ir cik, astoņus gadus (pilsētas vadītājs). Nu, neatkarību mēs neesam pazaudējuši!” (Чем мы пугаем рижан? Нил Ушаков уже сколько, восемь лет уже? Пол Латвии под его руководством. Ну, независимость мы не потеряли!)
Viņķele acīmredzami cenšas mazināt “Saskaņas” un Ušakova iespējamos apdraudējumus, un tas atkal liek domāt, ka Viņķelei nekas nebūtu pretī kādreiz redzēt Kremļa sadraudzības partiju Latvijas valdošajā koalīcijā un valdībā. Te gan atkal kārtējo reizi ir skaidri un principiāli jānovelk skaidra līnija – Latvijā nav un nevar būt uz etniskiem pamatiem balstītas partijas. “Saskaņa” nav un nevar būt “krievu partija”. Tā nepārstāv visu krievu intereses, “Saskaņas” būšana vai nebūšana valdībā nav un nevar būt jautājums par “krievu iesaistīšanu Latvijas valdībā”. Iemesls, kādēļ izgāzās Zatlera mēģinājums iesaistīt “Saskaņu” valdībā, bija pavisam vienkāršs – Reformu partija toreiz skaļi deklarēju jaunu, principiāli godīgu attieksmi pret politiku. Bet Ušakova un Urbanoviča vadītā “sociāldemokrātisku” luksusa džipu partija vienmēr ir smagi dvakojusi pēc elpu aizcērtošas korupcijas.
Kas varēja būt par pamatu tam, ka Viņķele publiski apmeloja partijas biedru, turpinot dzīt zārka naglas pašas partijā jau pēc kongresa? Iespējams, ka tam pamatā bija Smiltēna teiktais intervijā “NRA”. Tur viņš norādīja, ka Latvijas simtgadi gribētu sagaidīt ar citu Rīgas mēru. Esošais pārvaldības stils ir diezgan graujošs attiecībā uz sabiedrības vienotību un finansēm. (4) Tur nav nekādu pārmetumu Ušakovam par viņa tautību. Smiltēns nekad un nekur nav vilcis vienādības zīmi starp krieviem un kremlistiem.
Acīm redzami, ka Viņķele kārtējo reizi runājusi nepatiesību jeb, vienkārši sakot, atkal melojusi.
Iepriekšējā skaļākā reize, kad viņa to darīja, bija 2013. gadā, kas bija viens no smagākajiem triecieniem “Vienotības” reputācijai vispār. Toreiz Viņķele, būdama labklājības ministre, ar dzelžainu spītību pretojās demogrāfijas politikas uzlabojumiem. Tas bija tā dēvētā demogrāfijas ultimāta laikā. Viņķele darīja visu, lai nobremzētu pat nelielu atbalsta palielinājumu ģimenēm ar bērniem. Viņa darīja visu, lai Latvija pat netuvotos tai atbildīgai valsts attieksmei pret ģimenēm ar bērniem, kāda tā ir ziemeļvalstīs un Igaunijā. Viņķele turpināja uzstāt uz pašiznīcinoši cinisko attieksmi, kas grūda bezcerības bedrē jaunās ģimenes. Līdz ar viņiem arī cerības uz latviešu tautas un valodas nākotni.
Toreiz Viņķele lika lietā īpaši brutālus melus, lai nepildītu pašas solīto. Pieķerta viņa paskaidroja: “Ziniet, ir tāda spēle, kad jūs vienojaties un jūs kabatā turat sakrustotus pirkstus cerībā, ka tas kaut ko nozīmēs. Jūs tā kā parakstāties, bet īstenībā jūs domājat, ka varēs šo norunu kaut kādā veidā mainīt. Ar pilnu atbildību apgalvoju, ka visas puses turēja šos sakrustotos pirkstus kabatā.” (5) Visi pārējie iesaistītie bija šokēti par šādu apgalvojumu, Viņķele bija kārtējo reizi pamanījusies runāt par citiem. Un apmelot.
Protams, nav nekas jauns vai negaidīts, ka kāds politiķis tiek pieķerts melos. Viņķeles gadījumā tas bija īpaši nepatīkami tādēļ, ka tieši “Vienotība” bija solījusi saviem vēlētājiem principiāli jaunu, daudz atbildīgāku politiku. Viņķele ar savu “sakrustoto pirkstu” politiku deva ļoti smagu triecienu šādām cerībām. Otra lieta – tā Viņķele atgrūda no “Vienotības” tos vēlētājus, kuri bija cerējuši uz atbildīgu un tālredzīgu politiku, kāda ir raksturīga sociāli atbildīgām, patiesi eiropeiskām partijām.
Es negrasos lemt “Vienotības” vārdā, ko un kā darīt ar Viņķeli. Tā ir arī paša Andra Piebalga principiāla attieksme – būt vai nebūt kopā ar personu, kura hroniski melo, netur solījumus, grauj partijas reputāciju un nesaredz nekādu apdraudējumu Latvijai no “Vienotās Krievijas” sadarbības partnera – Nila Ušakova.
avoti:
1. Винькеле: меня уже тошнит от заявлений “русские идут!”
http://lr4.lsm.lv/lv/raksts/otkritiy-vopros/vinkele-menja-uzhe-toshnit-ot-zajavleniy-russkie-idut.a69547/
2. Postsovet.ru “Латвийский политик: Меня уже тошнит от заявлений “русские идут!”: https://www.postsovet.ru/blog/pribaltika/762199.html
3. LR4: “Комментируя недавние публичные дебаты кандидатов на пост председателя партии “Единство” – Андриса Пиебалгса и Эдварда Смилтенса, политик выразила сожаление по поводу риторики последнего, упрекающего Нила Ушакова в его национальности.: http://lr4.lsm.lv/lv/raksts/otkritiy-vopros/vinkele-menja-uzhe-toshnit-ot-zajavleniy-russkie-idut.a69547/
