Otto Ozols: Vēstule krieviem. Īpaši Latvijas krieviem 96
Nolēmu uzrakstīt vēstuli krieviem, īpaši Latvijā dzīvojošajiem. Manus rakstus mēdz tulkot citās valodās. Tai skaitā krievu. Ar un bez atļaujas. Par to īpaši neuztraucos – katram autoram tikai glaimo, ja viņu vēstījums sasniedz plašāku auditoriju. Īpaši neuztraucos arī, ja kāda atsevišķa doma vai nianse tulkojumā pazūd. Tā ar tulkojumiem mēdz gadīties. Tomēr pavisam nesens kāds gadījums mazliet apbēdināja. Izdevums “Vesti” nesen iztulkoja un pārpublicēja manu viedokļrakstu par visvareno Krievijas spiegu ar segvārdu “Kremļa Pirksts”. Tulkojums bija gana precīzs. Tomēr mani apbēdināja redakcijas piebilde pie mana vārda: “Otto Ozols – tas pats, kurš pārmeta mums (krieviem) runāšu uz ielas krieviski”. (1) Nedomāju, ka kaut ko tieši tādu kādreiz būtu aicinājis. Bet arī saprotu, kā šāds pārpratums varēja notikt. Tāpēc mēģināšanu paskaidrot precīzāk.
Nav šaubu, ka tā ir ironiska piezīme un atgādinājums par kādu manu senāku rakstu ar nosaukumu “Kāpēc Latvijā ir tik daudz Pleskavas tūristu?”. (2) Ja kādam netapa skaidrs, tad pamatdoma bija vienkārša – ja Latvijas iedzīvotāju veikalā vai kādā citā publiskā vietā nepazīstams cilvēks uzrunā krieviski, tad tas varētu būt tūrists no Krievijas. Protams, atsauce uz Pleskavas tūristu bija mazliet neprecīza. Cilvēks, kurš Latvijā uzsāk sarunu krievu valodā, varētu būt ciemiņš no jebkuras vietas Krievijā vai kādas citas valsts. Un tas nav nekas slikts vai pārmetuma vērts.
Tomēr Latvijā ikdienā mēs redzam ļoti daudz cilvēku, kuri sabiedriskā vietā personālu un jebkuru nepazīstamu cilvēku uzreiz uzrunā krieviski. Nereti tie izrādās pastāvīgie Latvijas iedzīvotāji, tai skaitā tādi, kuri šeit dzimuši un visu mūžu dzīvojuši. Protams, ka liela daļa vidējās un vecākās paaudzes latviešu joprojām labi saprot un visbiežāk arī labi runā krieviski. Tādēļ it kā nav īpaši lielu problēmu atbildēt. Uzdrošinos apgalvot, ka vairumā gadījumu viņiem nav nekādu principiālu pretenziju pret krievu valodu. Lielākā daļa pilnīgi pamatoti to uzskata par lielas un skaistas kultūras valodu. Statistika liecina, ka latviešu skolās krievu valoda ir viena no vispopulārākajām svešvalodu izvēlēm uzreiz aiz angļu valodas.
Tomēr krieviem ir jāatceras, ka daudziem latviešiem valodas jautājums ir tikpat jūtīgs, cik principiāls. Tam, ka latviešu valoda Latvijā ir nostiprināta likumā kā vienīgā valsts valoda, ir ārkārtīgi nopietns iemesls. Pietiek apskatīties pasaules kartē, cik liela ir Latvija un cik liela ir Krievija. Krievu valodas telpa ģeogrāfiski ir gandrīz neaptverama. Latvijas teritorija salīdzinoši ir salīdzinoši ļoti neliela. Tāpat atliek tikai aplūkot sausu statistiku par runātājiem – latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,3 miljonam cilvēku, krievu – apmēram 150 miljoniem. Piedevām krievu valoda kā otrā ir vēl apmēram 150 miljoniem cilvēku. Tātad runa ir par 300 miljonu runātāju telpu. Vai man ir jāpaskaidro vēlreiz, kuras valodas pārstāvjiem ir pamats daudz vairāk uztraukties par savas valodas nākotni? Teritoriāli nelielā Latvija ir vienīgā valsts uz planētas zemes, kur latviešu valodu var pilnā mērā ikdienā kopt un sargāt kā pamata saziņas un valsts valodu.
Es neaicinu un nekad neaicināšu krievus savā starpā nesarunāties krieviski. Tas būtu pilnīgs absurds. Tomēr atļaušos godīgi pateikt – ja mani kā latvieti Latvijā kāds nepazīstams cilvēks pēkšņi uzrunā krievu valodā, tad man automātiski ir trīs jautājumi. Šis cilvēks ir:
1) tūrists no Krievijas?
2) vietējais iedzīvotājs, kurš joprojām domā, ka Latvija ir Krievijas daļa?
3) vietējais iedzīvotājs, kurš te dzīvo, bet neuzskata par nepieciešamu iemācīties valsts valodu? Latvietim tas visbiežāk nozīmē klaju necieņas izpausmi.
Domāju, ka pietiekami lielai daļai latviešu ir diezgan līdzīgas sajūtas. Es nekad neesmu domājis, ka latviešu valoda būtu ar kaut ko īpašāka un labāka par kādu citu valodu, tai skaitā krievu. Katra valoda ir īpaša un katra ir pelnījusi cieņu. Tomēr Latvija ir zeme, vienīgā valsts pasaulē, kur tā varētu būt pirmā izvēle starp diviem iepriekš nepazīstamiem cilvēkiem. Protams, nekad neaicināšu kaut ko tādu noteikt ar likumu. Tas nav ne iespējams, ne arī vajadzīgs. Latviešiem tas ir cieņas un attieksme jautājums. Principiāls un jūtīgs. Vienkārši gribēju pateikt krieviem to, ko latvieši nereti noklusē. Nevaru apgalvot, ka tā domā visi, bet viena liela daļa noteikti.
Visbeidzot – interesanti, vai arī šo rakstu kāds pārtulkos krieviski un publicēs krievu medijos? Protams, šīs nav stāsts par superaģentu “Kremļa Pirksts”, šis ir vairāk stāsts par savstarpēju sapratni.
atsauces:
1. VESTI.lv “Kодовое имя “Палец Кремля”! — пишет обозреватель Отто Озолс (тот самый, что упрекал нас в разговорах на русском языке на улицах)”. http://www.ves.lv/otto-ozols-kak-agenty-kremlya-tormozyat-ekonomiku-latvii-i-zastavlyayut-eyo-vymirat/
2. DELFI: “Kāpēc Latvijā ir tik daudz ‘Pleskavas tūristu” – http://www.delfi.lv/news/comment/comment/otto-ozols-kapec-latvija-ir-tik-daudz-pleskavas-turistu.d?id=47189319
