Otto Ozols: Vai Latvijai tuvojas lielais politiskais sprādziens? 70
Šobrīd izskatās, ka tuvojas ļoti lielas politiskas nepatikšanas. Nudien negribas piesaukt nelaimi, bet labāk runāt, pirms atskan sprādziens. Sabiedrību secīgi ir satricinājuši vairāki pamatīgi skandāli, kuri, kopā summējoties, var izraisīt pamatīgu politisko krīzi vai pat plašākus nemierus. Šobrīd vēl nav skaidru pazīmju, kas to precīzi apliecinātu, bet, tēlaini runājot, sabiedrības noskaņojumā ir jūtams ļoti liels emocionāls sabiezējums.
Politiskā elite jau ilgstoši nav spējusi vai nav gribējusi atrisināt vairākas ļoti pamatīgas problēmas: veselības sistēmas ļodzīšanos, VID uzticamību un tagad arī gaidāmo Nekustamā īpašuma nodokļa nesamērīgo un nepārdomāto pieaugumu. Katra no šīm tēmām pati par sevi ir sprādzienbīstama, bet šobrīd tās visas trīs ir pamatīgi uzkarsušas gandrīz vienlaicīgi.
Veselības ministrs Guntis Belēvičs ir savā amatā jau gandrīz pusotru gadu. Šķiet, ka viņš solīto reformu vietā cenšas sasniegt Ginesa rekordu izraisīto skandālu skaita ziņā. Trešdien, 2016. gada 16. martā, ministrs, kurš savā amatā ir jau no 2014. gada 5. novembra, atklāti atzinās, ka patlaban situācija medicīnas personāla atalgojuma jomā ir katastrofāla. Saeimas komisiju viņš mierināja, ka beidzot esot izveidota darba grupa, kuras uzdevums ir rast iespējamos risinājumus situācijas uzlabošanai. Vai ir jāatgādina, ko politiķu valodā nozīmē vārdi “ir izveidota darba grupa””? Tas nozīmē, ka vēl nekas nav sākts darīt. Un tam klāt vēl ir virkne ar dziļi ielaistām problēmām nozarē. Jāatgādina, ka ar personīgo biznesu saistītos jautājumus ministrs, stājoties amatā, atrisināja gandrīz nekavējoties un ar milzīgu enerģiju. Nav jācitē Belēviča kritiķis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis, lai saprastu, ka situācija veselības aizsardzības sistēmā ir tuvu vārīšanās temperatūrai. Te nav runa par konfliktu tikai nozares iekšienē. Satricinājumi un neizdarības tieši skar gandrīz visus Latvijas iedzīvotājus. Un ar veselību jokot nevar un nedrīkst. Latvijas pilsoņu veselība nav briežu ganāmpulks, ar kuriem var spēlēties un niekoties.
Tikpat smaga uzticības krīze skārusi Finanšu ministrijas pakļautībā esošo Valsts ieņēmumu dienestu. Jaunā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola atzina: “Dati, ko esmu saņēmusi no (VID ģenerāldirektores Ināras) Pētersones kundzes, ir ļoti nopietni, lai neteiktu šokējoši. (..) Tas nozīmē, ka tas vēzis [VID] struktūrās ir iesakņojies diezgan dziļi.” Šobrīd gan VID vadītāja, gan politiķi mēģina izlocīties, lai tiktu ārā no smagās uzticības krīzes, tomēr tas izskatās pēc mēģinājumiem ārstēt vēzi ar aspirīnu. Šķiet, ka viņi joprojām nespēj aptvert, cik simboliski un vienlaikus perversi izskatās VID ģenerāldirektores vietnieks ar vairākus tūkstošus vērtu rokas pulksteni uz rokas valstī, kur gandrīz katru dienu neskaitāmiem cilvēkiem publiski jālūdz saziedot naudu, lai glābtu dzīvību.
Protams, “vēzis” ir vēl daudz dziļāks un plašāks. Tas, ka Latvijas nodokļu sistēma ir gadiem ilgi samudžināta, neērta un nepārskatāma, nevarēja notikt bez to personu iesaistes, kuriem šāda situācija ir ērta. Un tas viss valstī, kur ir ir gandrīz vislielākais nabadzības riska apdraudējums ģimenēm ar bērniem Eiropas Savienībā. To visu varēja novērst, ja būtu kaut mazliet atbildīgāka nodokļu iekasēšanas sistēma. Ja VID un Finanšu ministrija domā, ka izkulsies no šīs krīzes ar kārtējām kosmētiskajām manipulācijām un sabiedrisko attiecību cirka akrobātu paraugdemonstrējumiem, tad tā ir spēlēšanās ar sērkociņiem uz pulvera mucas. Normālas valsts viens no galvenajiem uzdevumiem ir pārdomāti iekasēt nodokļus un tikpat saprātīgi tos pārdalīt. Ja ar šo pamata funkciju ir problēmas, tad situācija ir vairāk nekā nopietna.
Visbeidzot viena no lielākajām gaidāmajām problēmām. Ar nākamā gada janvāri no savām mājām var tikt faktiski padzīti tūkstošiem iedzīvotāju. Nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) daudzās pašvaldībās var vairākkārt pārsniegt – gandrīz burtiskā nozīmē – sāpju un veselā saprāta līmeni, faktiski izputinot daudzus Latvijas iedzīvotājus. Tas būs īpaši smags sitiens jaunajām ģimenēm, nelielajam vidusslānim un īpaši mazturīgajiem iedzīvotājiem. Daudziem tas var izrādīties pēdējais piliens pirms lēmuma pamest valsti. Atbildīgās iestādes un ministrijas tika laikus brīdinātas, ka ielaistās likumdošanas problēmas var novest pie šāda rezultāta. Birokrāti par to zināja, bet kaut kādu iemeslu dēļ vilcinājušies pieņemt saprātīgus lēmumus, lai izvairītos no gaidāmās krīzes ar šī nodokļa nesamērīgo pieaugumu. Ja augstāk minētās problēmas pacietīgā un daudz pieredzējusī Latvijas tauta vēl varbūt spētu pārdzīvot, tad šī kārtējā izdzīšana no mājām parādu verdzības dēļ var izrādīties liktenīga.
Izskatās, ka jaunā Ministru prezidenta Māra Kučinska rokās ir iesviesta politiskās krīzes granāta ar jau pusizrautu gredzenu. Ja pieredzējušam politikas veterānam pietiks rūdījuma tikt ar to visu galā, tad uz kādu brīdi varbūt būsim glābti.
