Otto Ozols: Melnais saraksts, melnie cilvēki un pretīga liekulība 47
Pat nezinu, ar ko sākt… Divi pieauguši, izglītoti cilvēki sanāca kopā un divarpus stundu garas sarunas beigās pazemoja paši sevi un sabiedrību ar savādiem šausmu stāstiem. Jaunā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un Valsts Ieņēmuma dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone paziņoja, ka divu nedēļu laikā taps VID darbinieku “melnais saraksts”.
Stāstā bija daudz spilgtu frāžu un biedējošu detaļu – Pētersonei esot “nojausma par atsevišķām personām”! Viņa neizslēdza, ka tas nebūs saraksta galīgais variants. Sākotnēji tajā tiks iekļautas Finanšu policijas amatpersonas, bet vēlāk tiks papildināts ar darbiniekiem no muitas un citām VID struktūrām, kurās ir augsti korupcijas riski.
Ar to viss vēl nebija galā! Pētersone atzina, ka viņas vadītajā iestādē ir izveidojies milzīgs strutojošs izaugums. Izklausījās, ka viņa vakar pirmo reizi tā nopietni apskatījusies uz pašas divarpus gadus vadīto iestādi un šausmās konstatējusi – “Augoni nevar turēt ilgi, tas ir jāizgriež pēc iespējas ātrāk. Ir spēcīgi un gudri darbinieki, kas cīnās ar noziedzību, taču, no otras puses, sniedzot informāciju noziedzniekiem, viņi nopelna arī sev.”
Tālāk sekoja jaunu, bezgala oriģinālu atklāsmju sērija: “Svarīgi pēc iespējas ātrāk tikt vaļā no cilvēkiem, pār kuriem krīt šaubu ēna. Jo ilgāk šo jautājumu risinās, jo vairāk degradēsies visa sistēma. (..) ja kādam no profesionāļiem “kāja ir paslīdējusi” un izveidojušās saites ar kriminālo pasauli, tad labāk no šāda darbinieka atbrīvoties nekavējoties, jo šīs saites saraut nav iespējams.”
Pēc šiem neparastas drosmes, negaidītas uzdrīkstēšanās piepildītajiem VID ģenerāldirektores vārdiem savs sakāmais bija arī jaunajai ministrei Reizniecei-Ozolai. Viena atziņa noteikti uzreiz ir ierakstāma politiskās filozofijas zelta arhīvā. Ministre pateica kaut ko izcili oriģinālu: “Mums ir nepieciešams uzticams un drošs VID!” Un piebilda: “VID vadītāju Pētersoni es redzu kā savu partneri un galveno darba veicēju, lai šis uzdevums tiktu izpildīts.”
Par visu pieminēto var ironizēt vēl ilgi, un daudzi to noteikti arī dara. Būtiskākais tomēr ir fakts, ka jaunās valdības jaunā finanšu ministre ir izdarījusi divas nozīmīgas un simboliskas izvēles. Pirmā – izturēties pret sabiedrību kā pret aunu baru. Ko citu teikt par politiķi, kura izlēmīgas rīcības vietā stāsta savādus šausmu stāstus. Otrā izvēle – atzīt par savu partneri un galveno darbu veicēju pašreizējo VID ģenerāldirektori Ināru Pētersoni. To pašu, kuras pārraudzītajā iestādē atklāti, citēju viņu pašu – ir steidzīgi griežami augoņi, aizdomīgas personas, cilvēki, kuriem slīdējušas kājas un izveidojušās saites ar kriminālo pasauli. Piedevām šī “melnā saraksta” pirmās vietas esot rezervētas tieši Finanšu policijas amatpersonām.
Ne Pētersone, ne ministre tomēr neuzdrošinājās pateikt vissvarīgāko – šis “melnais saraksts” būs tukša fikcija, ja nesāksies ar pašiem galvenajiem vainīgajiem un atbildīgajiem. Tik milzīga mēroga korupcijas ēnas VID visaugstākajos līmeņos nevarēja rasties un pastāvēt bez ļoti augsta līmeņa politiskā “jumta”. Vai patiešām ministrei nav ne mazākās nojausmas, par kuriem politiķiem ir runa? Vai patiešām nevienai no daudzskaitlīgajām drošības iestādēm Latvijā nav ne mazākās nojausmas, kuri visaugstākā līmeņa politiķi ir ļāvuši izplesties korupcijas astoņkājim VID?
Aiz katra korumpēta ierēdņa, kurš sadarbojas ar noziedzniekiem, ir konkrēti politiķi ar vārdiem un uzvārdiem, konkrēti politiskie spēki, kuri visu to ir atbalstījuši. Tieši vai arī vienkārši paklusējot, izliekoties, ka neko neredz un nesaprot. Visīstākais “melnais saraksts” sākas ar politiķiem, kuri apzināti piedalās absurdā teātra izrādēs, lai ļautu zagļiem zagt. Pats svarīgākais – runa ir par vispretīgākajiem un zemiskākajiem zagļiem. Runa ir kretīniem, kuri apzog valsts kasi, to pašu, kurā regulāri pietrūkst naudas bērnu ārstēšanai, skolotāju algām, pensionāriem.
Ja runājam par konkrētiem atbildīgajiem, tad – VID ir Finanšu ministrijas pārraudzībā esoša iestāde. Tā ir bijušo finanšu ministru atbildība par to, ka VID pārraudzība izrādījusies bezzobaina. Tā ir augstāko ierēdņu atbildība, tostarp valsts un parlamentāro sekretāru, ka viņi izvēlējušies neko nedarīt, lai novērstu korupcijas riskus. Visi pieminētie kaut kādu iemeslu dēļ to nav spējuši.
Tā ir VID ģenerāldirektores Ināras Pētersones atbildība. Bez skaidriem pierādījumiem viņu personīgi nedrīkst apvainot par atbalstu iespējamiem noziedzniekiem. Tomēr tā ir viņas atbildība, ka iekšējā kontroles sistēma ir izrādījusies šokējoši nevarīga. Pieredzējis un zinošs VID visaugstākā līmeņa profesionālis vienkārši nevarēja nepamanīt, ka pašas vadītajā iestādē var sastādīt korumpantu “melno sarakstu”.
Tikpat smagi jautājumi par KNAB. Tik dziļi ielaistas korupcijas problēmas nevarēja būt KNAB nezināmas un nepamanītas. Kāpēc Jaroslava Streļčenoka vadītā iestāde neko nebija sākusi darīt? Nezināja, nesaprata? Skatoties uz ierosinātajām lietām, šķiet, ka KNAB gājis VID apkārt ar ļoti lielu līkumu.
