Otto Ozols: Kā Ušakovs riebj Paula un Barišņikova skolām 85
Jaunā mācību gada sākumā portāls LA.lv saviem lasītājiem piedāvā rakstu sēriju par gatavošanos skolas gaitām .
Vakar svinējām 1. septembri – pirmo skolas dienu. Rīgā šis gads skolām kārtējo reizi būs normālām, civilizētām valstīm savāds – skolēni un pedagogi tiek iedalīti divās šķirās. Augstākā šķira: tādi, kuriem tiek vairāk atbalsta – atlaides, brīvpusdienas ir Rīgas domes un Nila Ušakova aizgādniecībā. Ja skolēni un pedagogi ir no Izglītības vai Kultūras ministriju pakļautībā esošajām skolām, tad bērni un viņu skolotāji ir otrā šķira – viņiem šie labumi nepienākas.
Uz mirkli iedomāsimies šādu skatu – kādā pasākumā ierodas saldi smaidošs Nils Ušakovs ar savu tuvo draugu Andri Ameriku. Viņi sāk dalīt bērniem desmaizes.
Te pēkšņi Ušakovs ieskatās kādā mazākā bērnā un jautā – vai tu esi no Kultūras ministrijas skolas?
Bērns atbild – jā!
Ušakovs sarauc uzacis: “Tev nepienākas, mazais, ej prasi Raivim Dzintaram un Dacei Melbārdei no Nacionālās apvienības!” Un atņem desmaizi.
Protams, izklausās necilvēcīgi, bet tā tas šobrīd ir visā Rīgā. Ar šā gada septembri Rīgas dome ir nodrošinājusi ar brīvpusdienām skolas bērnus no 5. līdz 9. klasei. Nenoliedzami labs darbs, solis Igaunijas un Somijas virzienā.
Tomēr atkal turpinās ierastā prakse – bērni tiek sadalīti “savējos” un “svešajos”. Brīvpusdienas pienākas tikai Rīgas domes pakļautībā esošajām skolām. Rīgā ir tikai 13 skolas, kuras ir Izglītības un Kultūras ministriju pārziņā. No šīm skolām tikai burtiski dažās ir pamatskolas klases, uz kurām attiektos šīs brīvpusdienas. Tātad Ušakova vadītai iestādei tie nebūtu pārmērīgi papildu izdevumi. Tomēr Rīgas dome, kuru vada augstāk minētie kungi, un Kultūras ministrija nav pat papūlējušās, lai novērstu šo patiešām necilvēcīgo situāciju. Te nav runa tikai par brīvpusdienām, te ir runa par attieksmi pret bērniem kopumā. Politika ir politika, bet sariebt bērniem – tas ir viszemākais un pretīgākais politiskā cinisma līmenis. Diemžēl tieši tur atrodas Ušakovs ar Ameriku.
Simboliski, ka starp tām dažām skolām, kuru bērni tiks apdalīti, ir arī Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola un Rīgas Horeogrāfijas vidusskola. Abas ir devušas Latvijai un pasaulei ārkārtīgi talantīgus māksliniekus. Starp viņiem arī Raimonds Pauls un Mihails Barišņikovs. Būtībā šobrīd Ušakovs un Ameriks ir ieriebuši šo abu mākslinieku skolasbiedriem, viņu sekotājiem. Protams, ka viņi un daudzi citi izcili šo skolu absolventi visdrīzāk nicīgi pavīpsnās par ušakoviešu sīkajām un zemiskajām intrigām. Tomēr nākamreiz, kad šie kungi vai viņu silē nobarotie izrādīs savas “gučīšmučī” spalvas šo mākslinieku koncertos, tad atcerieties – viņi ir noskauduši brīvpusdienas nākamajiem komponistiem, gleznotājiem un baleta ģēnijiem. Vai tiešām Ušakovs nespēj piedot Barišņikova drauga Alvja Hermaņa kritiku pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām?
Diemžēl šī problēma ar šķirošanu “savējos” un “svešos” nav jauna. Iepriekš par ciniskas politikas ķīlniekiem tika padarīti šo skolu skolotāji. Pazemošana turpinās arī šobrīd. Rīgas domes pakļautībā esošo skolu pedagogi saņem ievērojamas atlaides sabiedriskajā transportā. Piemēram, mēnešbiļete visām dienām un visiem transporta veidiem, kas parasti maksā 50 eiro, Rīgas domes izglītības iestāžu pedagogiem ir tikai 16 eiro. Tiesa,” Rīgas satiksmes” mājas lapā šī cena ir norādīta vienkārši skolotājiem. (1) Tur nav norādīts, ka Rīgā ir “savējie” un “svešie” skolotāji.
Tomēr Izglītības un Kultūras ministriju skolu pedagogiem ir jāmaksā pilna cena un tas ir patiešām sāpīgs sitiens šo skolotāju budžetā. Ušakovs ar Ameriku noteikti sen vairs nesaprot, cik nozīmīga summa var būt skolotājam 34 eiro mēnesī.
Par šīm cūcībām ir daudz runāts un rakstīts jau iepriekš. Burtiski gadiem šo skolu vadības lūgušas un rakstījušas neskaitāmas vēstules gan Rīgas domei, gan Kultūras ministrijai. Atbildes vietā pretī dabūjuši birokrātisku atrakstīšanos. Te gan jāsaka, ka problēmu nav gribējusi risināt ne tikai Rīgas dome, bet arī Izglītības un Kultūras ministrijas. Faktiski vienīgais politiķis, kurš ilgstoši un aktīvi ir aizstāvējis skolotājus un bērnus, ir mūziķis, Rīgas domes opozīcijas deputāts Jurģis Klotiņš no Nacionālās apvienības. (2) Viņš norādījis arī, ka šī šķirošanas attiecas arī uz skolēniem no mazturīgajām ģimenēm, kas, protams, ir politiskā zemiskuma jauns līmenis. Diemžēl viņš no savas partijas biedriem un domes deputātiem nav saņēmis pienācīgu atbalstu.
Klotiņš bija aprēķinājis, ka, nodrošinot tādas pašas sabiedriskā transporta atlaides visu Rīgas skolu skolotājiem, Rīgas domei gadā izmaksātu apmēram 40 000 eiro. Pat ja šī summa faktiski izrādās lielāka, tā tomēr paliek salīdzinoši nenozīmīga tik lielai pilsētai kā Rīga. Tas ir apmēram tikpat daudz, cik gadā saņem katrs Rīgas Brīvostas valdes loceklis. No darba brīvajā laikā par tādiem piepelnās arī Ušakovs un Ameriks. (3)
Visā šajā ārprātā nedrīkst arī nepieminēt Kultūras ministrijas vienaldzīgo un nespējīgo attieksmi. Visi pieminētie fakti ir kliedzoša netaisnība, saucot lietas īstajos vārdos – vienkārši cūciska attieksme. Politika ir politika, bet šoreiz ir runa par cilvēcību. Ja NA politiķiem nav bijusi dūša nolikt pie vietas Ušakovu un Ameriku, tad vismaz ministre Melbārde varēja abus paņemt aiz šlipses. Jo šīs problēmas patiešām ir tikai un vienīgi cilvēcības un politiskās gribas jautājums.
Ieriebt politiskajiem konkurentiem, izmantojot bērnus un skolotājus, tā ir politiskajā cinismā sapuvušu personu diagnozes pēdējā stadija. Ja kāds uzdos Ušakovam, Amerikam vai Melbārdei tiešu jautājumu, kāpēc izveidojusies šādā situācija, tā būs tikai un vienīgi aiz birokrātiskās nevēlēšanās noslēpta atruna.
Un visbeidzot – tai personai, kura zvanīja “Rīgas satiksmes” vārdā uz kādu no šīm skolām un brīdināja viņu skolotājus nemēģināt tikt pie biļetēm ar atlaidēm, lai jums priecīgs un veiksmīgs nākamais mācību gads! Varbūt Ušakovs un Ameriks jums piešķirs prēmiju vai goda rakstu zelta rāmītī.
Avoti:
1.“Rīgas satiksme”. Sabiedriskā transporta biļešu veidi un cenas.
2. Jurģis Klotiņš: Rīgas domei ir nevienlīdzīga attieksme pret pilsētas skolēniem un pedagogiem.
