Otto Ozols: Jaunākās prognozes par bēgļu plūsmu – draudošas 38
Eiropas medijos kārtējo reizi tiek ziņots – jaunākā, precizētā informācija par gaidāmajiem ieceļotāju plūdiem ir draudoša. Par to skaidri liecina statistika, nepārprotamas klimata izmaiņu un ģeopolitiskās tendences. Tas tikai vēlreiz apliecina, cik precīzs bija pirms nepilniem četriem gadiem – 2012. gada nogalē – publicētais ASV Nacionālās izlūkošanas padomes pētījums par gaidāmajām apdraudējumiem. Uz šo ziņojumu jau vairākkārt esmu atsaucies, jo tā prognozes ir piepildījušās ar biedējošu precizitāti jau sākot ar 2014. gadu.
Toreiz visaugstākā līmeņa ASV analītiķi norādīja: mazāk nekā 20 gadu laikā pasaule kardināli atšķirsies no tās, kādā mēs dzīvojam pašlaik. Zemes iedzīvotāju skaits pieaugs par 1,2 miljardiem, sasniedzot 8,3 miljardus. Par 35% pieaugs pieprasījums pēc pārtikas produktiem. Gandrīz divreiz pieaugs pieprasījums pēc ūdens. Atsevišķi kontinenti un reģioni, piemēram, Āfrika un Tuvie Austrumi, visticamāk, cietīs no ūdens un pārtikas trūkuma. 1
Šobrīd Vācijas Berlīnes apdzīvotības un attīstības institūta pētnieki izanalizējuši jaunākās tendences un tās vēlreiz apstiprina amerikāņu prognozes. Arī viņi brīdina, ka migrācija tikai pieaugs. Šveices laikraksts “Der Tages–Anzeiger”, atsaucoties uz šo pētījumu, norāda, ka tā ir “pulvera muca pie Eiropas durvīm”. 2 Berlīnes institūta pētnieki izanalizējuši situāciju 19 valstīs, no kurienes galvenokārt uz Eiropu plūst migranti. Situāciju 13 no šīm valstīm eksperti uzskata par bīstamu. Tās ir – Alžīrija, Irāka, Irāna, Libāna, Lībija, Maroka, Omāna, Palestīnas autonomija, Sīrija, Tunisija, Ēģipte un Jemena.
Šajās valstīs kopumā dzīvo 363 miljoni iedzīvotāju. Kaut arī kopumā dzimstība šajās valstīs mazinās, tomēr nākamo 15 gadu laikā iedzīvotāju skaits tur pieaugs par apmēram 100 miljoniem. Ja normālos apstākļos, proti, tās būtu demokrātiskas, stabilas sabiedrības, tad šis pieaugums tikai veicinātu ekonomisko uzplaukumu. Tomēr šajās valstīs, visticamāk, notiks tieši pretējais – darba tirgus nespēs radīt pienācīgi daudz darba vietu jauniešiem, tas izraisīs neapmierinātību un veicinās politisko nestabilitāti, satricinājumus. Mēs varam iedomāties, tieši kāda veida radikālismu tas provocēs. Piedevām jau 2009. gadā nopietnās aptaujās bija noskaidrots, ka vismaz 25% šo valstu iedzīvotāju domā emigrēt.
Visas minētās problēmas vēl vairāk pastiprinās hronisks ūdens trūkums – jau šobrīd Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas valstīs, izņemot Irāku un Irānu, ir mazāk nekā tūkstoš kubikmetru dzeramā ūdens uz vienu iedzīvotāju. Tāpat arī lauksaimniecības zemes tur ir mazāk par 20%. Klimata izmaiņas to visu samazinās vēl vairāk – saasinot savstarpējos izdzīvošanas konfliktus. Kā mēs redzam, jaunākais Berlīnes institūta pētījums vēlreiz apstiprina amerikāņu pirms četriem gadiem paustās bažas.
Visas šīs tendences saliekot kopā, grūti nepiekrist Šveices laikraksta brīdinājumam – migrantu plūsmas pieaugs un būtībā pie Eiropas durvīm patiešām izveidojusies pamatīga pulvera muca. Ko tas viss nozīmē Latvijai? Atšķirībā no citām Eiropas valstīm mēs nevaram piedāvāt potenciālajiem bēgļiem nekādus vērā ņemamus sociālos pabalstus un darbu. Tas nozīmē, ka pirmie migrantu viļņi mūs īpaši neskars. Tomēr jāatceras, ka Eiropa jau ir pārapdzīvota un šos gaidāmos miljonus vairs nevarēs tik viegli uzņemt. Savukārt Latvijā ir ļoti plaši pieejams tas, kā šajos krīzes reģionos katastrofāli trūkst, – dzeramais ūdens, lauksaimniecībai derīga zeme un stabilitāte. Tāpat arī ekonomiskā un budžeta situācija drīz strauji spiedīs meklēt jaunas darba rokas, lai kādas tās arī būtu. Piedevām demogrāfiskā situācija joprojām nav atgriezusies uz aizvietojamības līmeņa.
Dzimstība Latvijā ir nedaudz pieaugusi, bet joprojām mirušo skaits ik gadu pārsniedz jaundzimušo, kopējā sabiedrības novecošana strauji turpinās. Tas nozīmē, ka Latvijā būs kritiski par maz jauniešu, kuriem ar saviem nodokļiem būs jāuztur vecākā paaudze un valsts infrastruktūra.
Pasaules Bankas pārstāve jūnijā preses konferencē Latvijai skaidri un gaiši norādīja – ielaisto iekšējo problēmu dēļ Latvijai visus nākamos 20 gadus ir jābūt atvērtai imigrācijai. 3 Vācu un amerikāņu visaugstākā līmeņa analītiķi apstiprina – simti miljoni drīz dosies uz Eiropu. Vai mēs tam esam gatavi? Vai mēs esam pienācīgi daudz darījuši, lai atbalstītu paši savas ģimenes ar bērniem? Jau šobrīd Latvijā jaunās paaudzes cilvēku ir tik maz, ka nevajadzēs nekādus miljonus ar migrantiem. Pietiks burtiski pāris procenta daļas no šīm migrantu plūsmām, lai kritiski pārsniegtu Latvijas iedzīvotāju jauno ģimeņu skaitu.
Kopumā šī situācijas analīze nav jauna, tomēr Berlīnes institūta pētījums vēlreiz atgādina – problēmas un apdraudējumi nav mazinājušies, tieši pretēji – draudīgi pieauguši. Tikai jautājums, vai Latvijas politiķi ir pienācīgi to aptvēruši un gatavi rīkoties? Trauksmes zvans ir skanējis ilgi, un šī nav mācību trauksme.
1 2012. gada decembris. “Izlūkdienesta prognozes netieši apstiprina – pārredzamā nākotnē latvieši pazaudēs Latviju”
2 Der Tages–Anzeiger: “Der grosse Migrationsdruck kommt erst noch. Künftig werden viel mehr Menschen aus Nordafrika und dem Nahen Osten auswandern wollen. Das hält eine Studie fest und nennt die Region “ein Pulverfass vor den Toren Europas””.
3 Latvijas Avīze: “Latvijas pensionārus varot glābt imigranti” http://www.la.lv/latvijas–
