Otto Ozols: Politiķi dižojas. Bet tikmēr KNAB studē žurnālīti ar pusplikām meitenēm 10
Kamēr visādi ņergas vaimanā, ka Latvijā ir slikti ceļi, baisa korupcija, liels nodokļu slogs un ēnu ekonomika, tikmēr ir cilvēki, kuri uzskatāmi apliecina, ka patiesībā viss ir lieliski. Kamēr katros Ziemassvētkos tūkstošiem cilvēku labdarības akcijās ziedo eiro pie eiro, lai atkal palīdzētu kādam bērnam, kuram valsts nespēj palīdzēt, tikmēr mums netrūkst cilvēku, kur apliecina, ka Latvija ir fantastisku iespēju zeme!
Nesen TV3 raidījuma “Bez tabu” veidotāji pamanīja vienu no šiem veiksminiekiem, kurš veidojis fantastisku karjeru. Mēs visi esam dzirdējuši par amerikāņu sapni, bet šis kungs varētu būt simbols muitnieka veiksmes stāstam. Tālajā 1992. gadā sācis savas darba gaitas Zemgales muitas Grenctāles muitas punktā kā muitas virsuzraugs, Aigars Undzēns ir sasniedzis apbrīnojamas virsotnes – šobrīd viņš ir kļuvis par VID ģenerāldirektora vietnieku un Nodrošinājuma pārvaldes direktoru. Arī gaumes, mēra un stila izjūta ir redzami augusi ar katru jaunu karjeras soli. Tagad viņš var atļauties nēsāt apmēram 4000 eiro vērto ekskluzīvās “Tag Heuer” markas pulksteni “Carrera Tiger Woods”.
Nav zināms, vai Undzēns ir gribējis pamērīties ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu, kuram arī uz rokas žurnālisti pirms pāris gadiem pamanīja dārgu pulksteni “Ulysse Nardin”, tā cenu cenu lēsa ap 5000 eiro. Ušakovs gan, sirdī būdams patiess sociāldemokrāts, norādīja, ka viņam to izdevies nopirkt par neparasti “lētu” cenu, nieka aptuveni 2000 latiem jeb 2800 eiro.
Kopš tā laikā dzīve ir gājusi augšup, un Artusa Kaimiņa bijušais cīņu biedrs, spožais politiķis Mārtiņš Bondars esot manīts ar Ušakovam līdzīgu “Ulysse Nardin” pulksteni. Tikai eksperti domā, ka viņam tas ir dārgāks par Ušakova laikrādi – aptuveni 12 000 eiro vērts. Tātad Bondaram tas ir pamatīgāks!
Protams, visi šie nenoliedzami ar labu gaumi apveltītie kungi pamatīgi atpaliek no Ventspils mēra Aivara Lemberga, kuru 2011. gadā ekskluzīvo pulksteņu pazinējs un eksperts Lato Lapsa pieķēra ar apmēram 140 000 eiro vērto “Patek Philippe” laikrādi. Lembergs gan kautrīgi nav pieminējis to savās amatpersonas deklarācijās, kas skauģiem ļāva izvirzīt dažādas muļķīgas sazvērestības teorijas.
Pērn Krievijā par apsmieklu kļuva prezidenta Putina runas vīrs Dmitrijs Peskovs. Viņš tika pamanīts ar īpaši ekskluzīvu pulksteni aptuveni “Richard Mille RM 52-01”, kura vērtība tiek lēsta aptuveni 700 000 eiro apmērā. Vēlāk gan kāds viņa draugs teica, ka šāds pulkstenis kāzu dienā viņam uz rokas esot bijis domāts kā joks.
Toreiz Krievijas žurnālisti painteresējās, kādus pulksteņus nēsā nopietnu valstu līderi. Izrādās, ka viņi ir tīrie sīkmaņi, salīdzinot pat ar Latvijas VID ģenerāldirektora vietnieku Undzēnu, glamūrsociķi Ušakovu vai LRA līderi Mārtiņu Bondaru. Nemaz jau nerunājot par Aivaru Lembergu!
Izrādās, ka ASV prezidents Baraks Obama ilgstoši nēsājis “Jorg Gray 6500” pulksteni par apmēram 300 eiro, Vācijas kanclere Angela Merkele manīta ar “Boccia Titanium” laikrādi par apmēram 90 eiro, bet Francijas prezidents Fransuā Olands izvēlas “Swatch Quarterman” par apmēram 120 eiro.
Tā būtu nepatiesība, ja tiktu apgalvots, ka viņi dārgākus un smalkākus nevar atļauties. Baraks Obama agrāk ir manīts ar “Tag Heuer” markas modeli “Aquaracer” apmēram 14 000 eiro vērtībā. Tomēr ietekmīgās valstīs augstas raudzes politiķi vairās nesāt dārgus un ekskluzīvus pulksteņus. Pat ja nevienam nav noslēpums, ka viņi tādus var atļauties. Šie politikas profesionāļi vienkārši zina – vēlētāji sagaida, ka viņi savu varēšanu apliecinās savādāk.
Tikmēr Latvijā viss ir tik skaisti, ka politiķi un augsti ierēdņi var sevi lutināt ar aplam dārgām mantiņām. Viss patiešām ir tik brīnišķīgi, ka pati galvenā korupcijas apkarošanas iestāde KNAB var atļauties pētīt slikti uzrakstītus pasaku stāstus spāņu žurnālītī “Interviú”. Tas ir žurnāls, kurš reiz bija slavens ar slavenību kailfoto publikācijām. Interneta laikmetā piedzīvojis smagu tirāžas kritumu – no miljoniem līdz nožēlojamiem pārdesmit tūkstošiem. Iespējams, tāpēc tagad žurnāls ķēries klāt šausmu stāstiem par eirokomisāru aģentu piedzīvojumiem ar miljoniem uz Rīgas–Pleskavas šosejas. KNAB šo “literatūru” nolēmusi lasīt ar īpašu uzmanību. Jo Latvijā korupcijas apkarošanas ziņā nekā nopietnāka ko darīt nav.
Bet citādi, protams, stāsts nav par pulksteņiem. Stāsts ir par veco likumsakarību – jo korumpētāka valsts, jo dārgāki pulksteņi politiķiem un ierēdņiem.
