Vecumdienās spiests tiesāties 22
Kā pirms pieciem gadiem “LA” jau rakstīju, represētā nacionālā partizāna likstas sākās pirms desmit gadiem, kad Centrālā zemes komisija atjaunoja īpašuma tiesības uz aptuveni 19 hektāriem zemes Rīgas nomalē, Kleistu rajonā tās bijušajam īpašniekam, kādam Čikāgā dzīvojošam mūsu tautietim. Radās kopīpašums, kur zeme pieder vienam, bet uz šīs zemes uzceltās ēkas otram īpašniekam.
Amerikas latvietim zemi nevajadzēja. Dažus mēnešus pēc īpašuma tiesību atgūšanas viņš to pārdeva Kārlim Vaičusam un Aigaram Lazdiņam, kuri plānoja sadalīt 19 hektārus privātmāju apbūves gabalos, kurus tolaik Rīgā, strauji ceļoties zemes vērtībai, varētu izdevīgi pārdot. Bet šī plāna īstenošanai traucēja padomju laikā apmaiņā pret uztura līgumu iegūtā Vladislava Stara mājiņa ar divām nelielām istabiņām, virtuvi un saimniecības ēkām.
Kopš 2005. gada Vladislavs Staris spiests staigāt no vienas tiesas uz otru, mēģinot atspēkot zemes īpašnieka pret viņu celtās prasības.
Cīniņš desmit gadu garumā
Var, protams, pieļaut, ka sirmais vīrs varēja kaut ko nokavēt vai sajaukt gadu nastas, izsūtījumā iedragātās veselības vai kādu piecreiz pārgrozītu likuma pantu dēļ. Bet gluži rokas klēpī salicis sirmais vīrs nav sēdējis, vairākkārt mēģinādams sakārtot īpašuma tiesības.
Zemes reformas sākumā Rīgas domē prasījis piešķirt par samaksu ap 2500 kvadrātmetrus zemes ēku uzturēšanai. Taču pašvaldība lūgumu noraidījusi tāpēc, ka ēkas nebija reģistrētas zemesgrāmatā, kaut arī dabā tās bija, padomju laikā izdotajās tehniskās inventarizācijas lietās bija iezīmētas, un viņš tur bija nodzīvojis jau ap 30 gadu.
Mēģinājis apstrīdēt tiesā Centrālās zemes komisijas lēmumu par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu bijušajam īpašniekam, prasot zemi mājas uzturēšanai. Taču tiesa viņa prasību noraidījusi.
Gribējis noslēgt ar zemes īpašnieku zemes nomas līgumu. Taču zemes īpašnieks atteicies. Bet tiesā, kurā Staris vērsies ar šo lūgumu, lietas izskatīšana ilgst kopš 2010. gada, zemes īpašniekam tīšām to novilcinot.
Balstoties uz savulaik noslēgto uztura līgumu, Staris gan paguva reģistrēt zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz dzīvojamo māju un vienu palīgēku. Gribēdams reģistrēt arī pārējās laika gaitā pie mājas uzbūvētās vai pārbūvētās, Valsts zemes dienestā (VZD) pasūtīja šo ēku tehnisko inventarizāciju. Bet, lai to nepieļautu, Vaičuss iesūdzēja tiesā VZD, kurš bija pieņēmis no Vladislava Stara šo pasūtījumu un reģistrējis tās Nekustamā īpašuma valsts kadastrā.
Savulaik notikušajā sarunā ar Kārli Vaičusu zemes īpašnieks nemaz neslēpa, ka grib dabūt prom Stari ar visām viņa būdām.
Administratīvā rajona tiesas tiesnese E. Apīne šo prasību apmierināja, atzīstot tās par nelikumīgi uzceltām, tādējādi izdzēšamām no visiem valsts reģistriem. Pirms tiesas Vladislavs Staris gan bija lūdzis atlikt lietas skatīšanu tāpēc, ka ārstējās slimnīcā. Bet tiesnese nolēma skatīt bez viņa klātbūtnes, jo, viņasprāt, Staris savu sakāmo jau pateicis rakstiskajos paskaidrojumos.
