Valdība neatbalsta izmaiņas zāļu kompensēšanas kārtībā 2
Zāļu ražotāju un vairāku pacientu organizāciju iebildumu dēļ valdība šodien otro reizi atlika lemšanu par Veselības ministrijas (VM) ierosinājumu noteikt zāļu ražotāju līdzdalību kompensējamo medikamentu B sarakstā iekļauto zāļu un medicīnas ierīču apmaksā.
Premjerministre Laimdota Straujuma (V) uzdeva ražotājiem divu nedēļu laikā nākt klajā ar alternatīvu priekšlikumu, kā novērst neprognozējamu šo zāļu apgrozījuma pieaugumu.
Tikmēr zāļu ražotāji norādīja, ka divas nedēļas ir par maz, lai nāktu klajā ar alternatīvu un aicināja dot laiku vismaz līdz 2015.gada 1.aprīlim. Līdz tam viņi rosināja izveidot VM šī jautājuma risināšanai paredzētu darba grupu.
Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) pārstāvji vairākas reizes uzsvēra, ka VM virzītie grozījumi ir prettiesiski un nevienlīdzīgi attiecībā uz visiem zāļu izplatīšanas ķēdē iesaistītajiem komersantiem. Proti, līdzmaksājums paredzēts tikai zāļu ražotājam, kamēr aptiekas un izplatītāji patur visu savu peļņu. Tika arī norādīts, ka ar grozījumu pieņemšanu Ministru kabinets būtu pārkāpis savu pilnvarojumu, jo būtībā radītu jaunu obligātu maksājumu – nodokli, kas ir Saeimas kompetence.
Straujuma vairākkārt centās panākt vienošanos starp VM un ražotājiem. Viņa piedāvāja pieņemt grozījumus, izsvītrojot no tiem zāļu ražotājus satraucošos punktus un vienlaikus dodot laiku līdz 2015.gada 1.aprīlim, lai vienotos, kā ierobežot neprognozējamu kompensējamo medikamentu B saraksta apgrozījuma pieaugumu. Tomēr Veselības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš pauda, ka tādā gadījumā grozījumiem nav nekādas jēgas.
Zāļu ražotāji arī minēja statistiku, kas rāda, ka B saraksta zāļu apgrozījums nemaz nepieaug tik strauji, lai viņiem būtu jāsedz VM ierosinātais līdzmaksājumus. Straujuma norādīja, ka tādā gadījumā nav problēmu pieņemt grozījumus, kam gan kategoriski iebilda ražotāji.
Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) sacīja, ka, viņaprāt, VM cenšas šādā veidā piemērot ražotājiem jaunu nodokli un to viņam ir grūti atbalstīt.
Kad diskusijas par jautājumu bija aizņēmušas teju pusstundu, Straujuma paziņoja, ka “ir jāiet uz priekšu” un dod divas nedēļas laika, lai izstrādātu alternatīvu priekšlikumu. Savukārt zemkopības ministrs Jānis Dūklavs klusi piebilda, ka valdības sēdes nevajadzētu pārvērst par diskusiju klubiņu.
Kā ziņots, VM izstrādātie grozījumi “Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtībā” paredz, ka Nacionālais veselības dienests (NVD) reizi gadā veiks datu analīzi un, konstatējot, ka konkrētu B sarakstā iekļauto zāļu un medicīnisko ierīču pārdošanas apjoms pārsniedz 10% no iepriekšējā gada attiecīgā rādītāja, informēs zāļu ražotāju par nepieciešamību segt visu summu virs šiem 10%.
Grozījumi paredz, ka gadījumā, ja zāļu ražotājs 30 dienu laikā neveiktu maksājumu, dienests drīkstētu samazināt attiecīgo zāļu vai medicīnisko ierīču cenu tā, lai segtu valsts budžeta izlietojuma pieaugumu, kas radies sakarā ar pārdošanas apjoma pieaugumu.
Ministrijas speciālisti iepriekš skaidrojuši, ka šīs izmaiņas ir vērtējams tikai kā drošības spilvens situācijā, ja ar valsts budžeta līdzekļiem nebūtu iespējams segt izveidojušos deficītu. Tika minēts, ka šādu praksi piekopj arī citas Eiropas Savienības valstis. Tikmēr zāļu ražotāju asociācijas kategoriski iestājās pret šiem grozījumiem un to apstiprināšanas gadījumā solīja vērsties Satversmes tiesā, lai tos apstrīdētu.
Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) valdes priekšsēdētājs Imants Sinka iepriekš paudis viedokli, ka minētie grozījumi ne tikai nosaka zāļu ražotājiem obligātu maksājumu jeb nodokli un sankcijas tā nenomaksāšanas gadījumā, bet arī paredz dubultu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksājumu.
Tika plānots, ka grozījumi stāsies spēkā 2016.gadā.
