“Otrdien lems par stingrākiem ierobežojumiem valstī, bet tajā pašā laikā dziesmu svētku rīkošanu!” Kreituse par pretstatiem valdībā 112
“Ja valdība mums visu laiku uzsver, ka viņi vadās no ekspertu ieteikumiem un ārstu izvērtējumiem, tad lēmums par to, ka Dziesmu svētki notiks vienalga kādā veidā, vienalga kurā laikā, dzirdēju pat variantu, ka svētki var notikt no jūlija līdz oktobra beigām – kaut kādā mistiskā, izstieptā procesā…Tas ir pilnīgs pretstats tam, ko valdība saka un realitātē dara!” RīgaTV 24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” stāsta RSU profesore, politoloģe Ilga Kreituse.
Rīkotājus viņa saprotot, aiz viņu vēlmes neatcelt svētkus stāv 4,5 miljoni eiro, “bet te ir jautājums, cik maksā veselība? Un atkal pretruna – otrdien lems par ierobežojumu pastiprināšanu, bet tajā pašā laikā par dziesmu svētku rīkošanu – kaut kas netiek kopā…” viņa secina.
Viņasprāt šobrīd Skolēnu dziesmu un deju svētku organizēšana ir mēģinājums apgūt naudu tiem cilvēkiem, kuri dzīvo no tiem svētkiem piešķirtajiem 4,5 miljoniem. “Vai tiešām mūsu valstiskums, mūsu dziesmu svētku tradīcijas, mūsu kultūras izpratne ir tik šaura, ka, ja vienu reizi nenotiks dziesmu svētki, tā visa pazudīs.
Starp citu, Skolēnu dziesmu un deju svētkus tiešā veidā ar valstiskumu nevajadzētu saistīt, jo tas ir padomju laika ieviesums, nevis tradicionāls, bet lai tas paliek, ir jau labi, ka tādi eksistē, bet es nedomāju, ka, ja šoreiz nenotiks, pazudīs visas kulturālās vērtības. Varbūt tieši otrādi – lai dejo stadionos atsevišķie kolektīvi, lai notiek mēģinājumi, bērni satiekas, priecājas, bet tas nenozīmē, ka jāsanāk visiem kopā svētkos,” profesore teic.
Kreituse uzskata, ka tiek vulgarizēta un vienkāršota latviešu tautas attieksme pret savu kultūru, arī izturība un noturība šajā jautājumā.