Otrās puses labākais draugs – vai tiešām tikai draugs? 0
Bieži dzird sakām – draudzība starp vīrieti un sievieti nav iespējama, tur noteikti slēpjas kas cits. Kāds tur brīnums, ka tad ar aizdomām skatās uz sava puiša labāko draudzeni vai savas meitenes labāko draugu – puisi, jo vai patiesi šī draudzība ir tik nevainīga, par kādu to uzdod.
Draudzīga greizsirdība
Psihologu skatījumā, draudzība starp puisi un meiteni beidzas brīdī, līdzko viens no viņiem aizdomājas – vai tiešām esam tikai draugi vai tomēr kas vairāk? Pat ja runa nav par iemīlēšanos, draudzības jūtas arī var būt saistītas ar zināmu īpašnieciskumu, ar greizsirdību (tā mēdz gadīties arī tad, ja labākais draugs nav pretēja dzimuma). Ja puiša labākajai draudzenei uzrodas sirdsāķītis vai meitenes labākajam draugam – sirdspuķīte, draugs var no sirds priecāties par otra laimi, bet pēc kāda laika justies atstumts un mazāk svarīgs nekā līdz šim. Un kā nu ne – agrāk viņš/viņa visur gāja kopā ar savu labāko draugu/draudzeni, bet nu no šīs vietas pie drauga sāniem jāatvadās, jo no tās izspiedis kāds cits.
Ja labākais draugs pauž neapmierinātību un žēlojas, ka jūtas atstumts, otrs var vārdos apliecināt, ka nekas nav mainījies: “Tu uz visiem laikiem paliksi mans labākais draugs/draudzene.” Tomēr šim apgalvojumam ir kāda netverama nianse – tas izklausās pēc atvadām, draugs it kā paliek pagātnē, bet tagadne pieder mīļotajam. Tajā nav nekā nosodāma, jo ir tikai loģiski un dabīgi, ka divi jauni cilvēki iemīlas, vēlas būt kopā un, iespējams, sāk domāt par kopīgas ģimenes veidošanu. Trešais tur nudien ir lieks!
Atklāt vai klusēt?
Šis brīdis var būt izšķirīgs, ja labākais draugs vai draudzene tomēr dziļi sirdī lolojusi mīlestību pret otru, ko apzināties palīdzējusi jaunā situācija. Var sekot iekšējs protests: kā tad tā – es visu laiku esmu bijis ar viņu kopā, balstījis bēdās un dalījis priekus, bet nu atnāk kāds no malas un saņem ne vien visu to pašu, bet vēl vairāk – bauda intimitāti un kaļ kopīgas nākotnes plānus! Protests var palikt cilvēkā, bet var arī izlauzties – kāds var izlemt atklāt savas jūtas un mēģināt atkal stāties savā agrākajā vietā, bet jau jaunā statusā. Tad labākais draugs vai draudzene nudien kļūst par nopietnu apdraudējumu jaunā pārīša stabilitātei, jo šis cilvēks spēj likt lietā ieročus, kuru jaunpienācējam parasti vēl nav, – viņš taču labāk zina sava drauga vājās vietas.
Nereti tomēr draugs vai draudzene neko neizrāda un samierinās, ka otra dzīvē viņa loma mazinājusies. Tā ir drošākā taktika, kā arī turpmāk palikt drauga tuvumā. Iespējams, tas ir piemērotākais brīdis, lai palūkotos apkārt un arī savā dzīvē atrastu vietu partnerim, kurš nav tikai labākais draugs, bet mīļotais.
Atņemt draudzenei puisi
Citāds scenārijs var un arī dzīvē mēdz veidoties, ja runa ir par draudzenes labāko draudzeni un drauga labāko draugu. Nereti notiek tā, ka mīļotais ieskatās savas otrās pusītes labākajā draudzenē un uzsāk attiecības ar to – vai nu paralēli jau esošajām, vai arī pārtraucot tās. Līdzīgi gadās arī ar vīriešiem – noskata drauga sievu un pievāc sev! Kāpēc tā notiek? Varētu teikt, ka šādi izpaužas tāds kā mednieka instinkts un starp draugiem/draudzenēm vārdos nekad neformulēta sāncensība. Ja manai draudzenei ir tāda somiņa, man gribas līdzīgu. Ja mana draudzene radikāli mainījusi frizūru, to vajag arī man. Ja draudzene dabūjusi čali, gribu arī es! Turklāt ne sliktāku, bet tādu pašu! To pašu.
Lai arī šāda rīcība bieži vien beidzas ar draudzības izjukšanu (nu, vismaz uz kādu laiku!) un tiek nosodīta arī plašākā sabiedrībā, tai ir izskaidrojums. Proti, ja jau esat labākās draudzenes, jums ir daudz kopīga: intereses, gaume. Varbūt ne ārēji, bet iekšēji esat ļoti līdzīgas – un tas, kas kādam licis iemīlēties vienā, tādā pašā vai vēl lielākā devā atrodams arī otrā. Un otrādi – ja esat draudzenes, jums var būt līdzīgi kritēriji vīriešu izvēlē. Tāpēc tas, kuru izvēlējusies viena, itin labi var derēt arī otrai.
Iegūsi mīļoto, zaudēsi draugu!
Šādas situācijas nav retums – viņš iemīlas labākā drauga sievā, viņa ieskatās labākās draudzenes puisī. Vai jūtām seko arī kāda rīcība, kuras rezultātā izjūk agrākais pāris un izveidojas jauns, atkarīgs no katra godaprāta, bet galvenokārt – no jūtu stipruma. Lai vai cik svarīga būtu draudzība, nereti tā tiek ziedota uz mīlestības altāra. To, vai bijis tā vērts, lielākoties parāda laiks. Agrāk vai vēlāk kļūst skaidrs, vai ar draudzību samaksāts par nopietnām jūtām vai tikai par īslaicīgu aizraušanos. Nav vienas receptes, kas derētu visiem (tieciet skaidrībā, ko jums nozīmē jēdzieni “uzticība”, “neuzticība”, “piederība”, “draudzība”, “mīlestība”!) Mēdz teikt – ieklausies sirdī un seko tai. Tomēr veselo saprātu atslēgt arī nav ieteicams. Var mēģināt svērt un mērīt plusus un mīnusus, piemēram, izrēķinot, vai vērts sākt attiecības ar labākā drauga otro pusi, ja tas ir drošs ceļš uz lielākā atbalstītāja un uzticības personas zaudēšanu.
