Piepulcināt ģimenei kaķi 0
Vasarā vienmēr esmu pie jūras. Nu jau 17 gadu mūsu ģimene īrē istabu Jūrmalā, Pumpuros. Divus gadus gan esam jaunā vietā. Pirms tam mitinājāmies vecā koka mājā. Apkaimē bija daudz bērnu, visi bijām draugi, liela kompānija. Tā arī staigājām pa mājām – padzīvojāmies pie viena, paēdām pie otra… Tumsiņā visi gājām uz jūru peldēties. Jautri.
Kad māju pārdeva, atradām jaunu vietu turpat netālu. Dzīvojam draudzīgi visi kopā – mani vecāki, brālis un vecmāmiņa, es un mans draugs (man šķiet, ka nu jau vīrs!!! LL) Roberts.
Un vēl mums ir kaķis Čuča, ko nopirkām pēc sludinājuma internetā.
Reiz mēs ar Robertu izdomājām, ka gribam kaķi. Man labāk patīk suns, taču abi esam aizņemti (es – teātrī, bet Roberts nodarbojas ar mēbeļu ražošanu) un nevarētu sunītim veltīt pietiekami daudz laika. Kādreiz draugi man uzdāvināja skotu terjeru, bet suni tagad audzina vecāki, jo dzīvnieks pie mums izturēja vien divus mēnešus.
Līdz Čučas ienākšanai mūsu mājā par kaķiem neko nezināju – kādi ir pēc dabas, kā apieties. Negribēju, lai mincis būtu mierīgs, jo daudzi tādi ir, guļ vien. Veltas bažas! Mūsējais par gulēšanu ij nedomā. Trako, skrien, skrāpē un kož. Draugi smejas, ka pie mums pat bail nākt ciemos.
Runā, ka mājdzīvnieks līdzinoties saimniekam… Nē, tomēr tik traka es neesmu!
Nesadegt ugunsgrēkā
Jau daudzus gadus piedalos seriālā UgunsGrēks. Kad tā nosaukums vēl bija Neprāta cena, filmētājiem mani ieteica teātra kolēģis Jakovs Rafalsons. Paldies viņam par to! Tā esmu palikusi līdz pat šim laikam. Partneri mainās, notikumi neiespējami! Jevgeņijas loma man ir mīļa, lai gan seriāla varone ir tāda vētraina, bijusi gan Vadima mīļākā, gan Fēliksa sieva. Īsta rusaločka!
Kādu vakaru sēdējām kafejnīcā, turpat blakus kompānija svinēja bērna dzimšanas dienu. Piepeši pie mūsu galdiņa pienāca puika, viņam varēja būt aptuveni pieci gadi. Kādu brīdi skatījās uz mani, tad iesaucās: “Es no tevis baidos!” – un aizskrēja. Sākumā nesapratu, kas mazajam noticis. Pēc tam atnāca viņa tētis un vaicāja, vai esmu filmējusies seriālā UgunsGrēks, dēliņš mani pazinis. Bērni ir vērīgi, viņi nolasa tos zemtekstus, ko pieaugušie palaiž garām.
