Otrā pasaules kara mode no Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas Liepājas muzeja filiālē 0
24. jūlijā Liepājas muzeja filiālē “Liepāja okupāciju režīmos” atklās izstādi par Otrā pasaules kara laika modi, kurā būs skatāmi vēsturiskie tērpi no slavenā modes vēsturnieka un populārā televīzijas raidījumu vadītāja Aleksandra Vasiļjeva (Parīze, Francija) privātkolekcijas.
Izstādes atklāšanā piedalīsies arī pats Aleksandrs Vasiļjevs, kurš iezīmēs šī laikmeta dramatiskās šķautnes, galvenokārt, runās par sieviešu ģērbšanās stilu un modes tendencēm Otrā pasaules kara laikā, kā arī iepazīstinās ar savas kolekcijas tērpiem.
Aleksandrs Vasiļjevs dzimis 1958. gada 8. decembrī Maskavā pazīstamu teātra mākslinieku ģimenē, 1982. gadā pārcēlās uz Parīzi. 25 pasaules valstīs Aleksandrs Vasiļjevs radījis vairāk nekā 100 dekorācijas vadošo teātru baletiem un operām, kā arī daudziem pazīstamiem teātru uzvedumiem un filmām.
Izstāde būs ne tikai par modi, bet, pateicoties Liepājas muzeja un Latvijas Kara muzeja krājuma priekšmetiem, vēstures liecībām no Ingvildas un Andra Skābes, Ivara Vītola privātkolekcijām, ļaus izjust ļaužu dzīvi, noskaņojumu un centienus kara apstākļos. Izstādes vizuālo koncepciju veidojusi scenogrāfe Anna Heinrihsone.
Otrais pasaules karš satriecis cilvēci ar savu cietsirdību un cinismu, atstājot spēcīgu ietekmi uz dažādām dzīves sfērām, iespaidojot katru ģimeni, cilvēku personiski. Kara laikā radās īpašs modes stils.
Līdz ar Otrā pasaules kara sākumu sievietēm bija jūtama tieksme apģērbu veidot praktiskāku, vīrišķīgāku, ar militāru siluetu. Tas atspoguļoja sabiedrības kopējo noskaņojumu un atbalstu karojošajiem tuviniekiem.
Jaunajā militārajā stilā apģērbā bija jaušamas detaļas, kas aizgūtas no armijas formastērpiem – modē bija metāla pogas, uzšūtas kabatas, siksnas un uzpleči. Tērpos kā aktualitāte ienāca uzsvērti pleci, kas izpaudās žakešu un mēteļu, kleitu un kostīmu polsteros.
Mainījās arī tērpu krāsu palete. Jaunais siluets tika veidots ar īsākiem svārkiem nekā iepriekšējās desmitgadēs, apavi bija uz augstas platformas, lai nesavainotu kājas, ejot pa nopostīto māju gruvešiem. Modē turbānveidīgas cepures, kas bieži slēpa nemazgātos un nesakoptos matus, matu tīkliņš un dārgo zīda zeķu imitācija – ar brūnu zīmuli uzzīmējot vīli uz kailām kājām. Savdabīgi, ka par kara “modes kliedzienu” arī kļuva no krieviem pārmantotie sudrablapsu izstrādājumi.
Kara laika tērpa izveidē izteikti jūtams bija materiālu deficīts. Augstāk stāvošie un turīgākie ļaudis vēl varēja rast ceļus materiāla ieguvei, tomēr bieži vien sievietes bija spiestas pieiet šai problēmai radoši. Sievietes mēdza izmantot audumus, kas bija atrodami mājās – aizkaru, galdautu vai citur aizgūtus audumus. Tāpat tērpu piegriezumā parādās interesanti piegriezuma risinājumi un detaļas. Tomēr, ja neizdevās atrast tērpu pietiekami iespaidīgu, tad neapšaubāmi galvenais kara laika modes akcents bija sarkanas lūpas, kas tika plaši izmantots.
Kad nacisti okupēja Parīzi, daudzi modes nami bija spiesti pārtraukt savu darbību, bet daži dizaineri emigrēja uz ASV. Izstādē varēs iepazīties ar kara laika modes tērpiem no tādiem Francijas modes namiem kā – “Lilli Ann”, “Maggy Rouf”, “Agnes Drecol”. Eksponēti arī tērpi no Vācijas, Austrālijas, ASV un citām valstīm – modes namu un vienkārši prasmīgu šuvēji darinājumi.
Otrā pasaules kara priekšvakarā daudzās pasaules valstīs krita demokrātiskie režīmi un pie varas nāca autoritārie līderi, kā Ādolfs Hitlers Vācijā un Benito Musolīni Itālijā. Autoritāro līderu varas un ietekmes sfēru sadalīšana noveda pie politiskā saspīlējuma Eiropā. 1939. gada 23. augustā starp nacistiskā Vācija un Padomju Savienība parakstīja Molotova – Ribentropa paktu ar slepeno pielikumu. Tā rezultātā 1939. gada 1. septembrī Vācija uzbruka Polijai. Sākās Otrais pasaules karš Eiropā.
Nekavējoties Vācijai karu pieteica Lielbritānija un Francija. 1940. gadā Vācija bombardēja Londonu un 1940. gada jūnijā okupēja Parīzi. Tajā pašā laikā Padomju Savienība sāka Baltijas valstu okupāciju un gatavojās karam ar Vāciju.
1941. gadā Nacistiskā Vācija iebruka Padomju savienībā, un pasaules valstis sadalījās divās karojošās nometnēs. 1941. gada 7. decembrī Japāna uzbruka ASV kara bāzei Pērlhārborā, un Otrajā pasaules karā iesaistījās arī ASV militārie spēki. Karš ilga sešus gadus. Pavisam tajā tika ierauta sešdesmit viena valsts, un tas aptvēra vairākus kontinentus. Abas puses centās nodarīt otrai pēc iespējas lielākus zaudējumus, radot jauna veida ieročus un attīstot tehnoloģijas. Tas noveda pie nepieredzēti lieliem cilvēku upuriem. Kopumā Otrajā pasaules karā dzīvību zaudēja vairāk nekā 60 miljoni cilvēku. Vecā Eiropa gulēja pelnos.
Izstāde skatāma līdz 30. decembrim.
