Vidusjūras diēta: to atzīst ārsti. Tievē kā itāļi un esi vesels 0
Uztura speciāliste Gundega Rudzīte-Aņiščenko reti iesaka krasi samazināto kaloriju diētas vai vienu konkrētu uztura režīmu. Speciāliste par optimālo atzīst aprobētu variantu no trim, viņasprāt, veselīgākajām diētām: DASH, Vidusjūras diētas un TLC, ko tās par labām pērn atzinis ASV ziņu portāls U.S. News and World Report. Šīs diētas piemērotas arī cilvēkiem Latvijā, kur ir daudz sirds un asinsvadu slimnieku. Tās visas ir elastīgas – gan produktu izvēlē, gan nepieciešamo kaloriju ziņā. Uztura speciālists vai dietologs to var pielāgot katram individuālam gadījumam. Protams, ir arī uztura režīmi, kurus ieteicams izvēlēties konkrētu slimību gadījumā.
Oktobrī pievēršamies sirds un asinsvadu veselībai, rakstot par šo tēmu. Citus rakstus var lasīt šeit.
Vidusjūras diēta
Vidusjūras diēta ir šā reģiona valstīs (Spānijā, Grieķijā, Itālijā, Francijā, Ziemeļāfrikas valstīs un Tuvajos Austrumos) raksturīgi ēšanas paradumi, kuri iekļauti UNESCO nemateriālā pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Par šīs diētas centru uzskata Itāliju. Tajā atzītās uztura piramīdas pamatā ir ne tikai dažādu tautu un kultūras iezīmes, bet arī zinātniski atklājumi.
Dienas enerģētisko apjomu nodrošina 55–60% ogļhidrātu, 25–30% taukvielu (galvenokārt nepiesā-
tinātās), 10–20% olbaltumvielu.
Ikdienas ēdienkartes pamatā ir nerafinēti graudaugi (maize, makaroni, rīsi, kuskuss), dārzeņi (tomāti, pap-
rika, baklažāni, cukīni, kabači, kartupeļi, burkāni, kāposti, selerijas, pētersīļu saknes, puravi, ķirbji), pākšaugi un rieksti (pupiņas, zirņi, lēcas, rieksti un sēklas), svaigi un žāvēti augļi, olīveļļa kā galvenais taukvielu avots (nepiesātinātās taukskābes), piena produkti (galvenokārt, siers un jogurts mērenā apjomā) un no šķidrumiem – ūdens, vīns (lielākoties sarkanvīns) un dažādi uzlējumi, pāris reižu nedēļā nelielā daudzumā tiek uzņemtas
zivis, putnu (baltā) gaļa, olas un saldumi, priekšroku dodot medum, pāris reižu mēnesī – sarkanā gaļa un tās izstrādājumi.
Ēdienreizes tiek ieturētas mazā apjomā piecas reizes dienā – 20% brokastis, 10% otrās brokastis, 30% pusdienas, 10% launags un 30% vakariņas.
Priekšroka vienmēr ir vietējiem, sezonāliem un svaigiem produktiem. Sāls vietā izmanto dažādus garšaugus, piemēram, ķiplokus, pētersīļus, baziliku, rozmarīnu.
KURI PRODUKTI JĀIEKĻAUJ ĒDIENKARTĒ, KURI JĀIEROBEŽO UN KURUS VISPĀR NEDRĪKSTĒTU ĒST?
Šajā uztura programmā iekļauti visā pasaulē populāri ēdieni no vairāku valstu ēdienkartēm. Nav ieteikts ne porciju lielums, ne ieteicamo kaloriju daudzums. Tā patiks visiem, kuriem garšo dārzeņi, pupiņas, augļi un rieksti.
