Otolaringoloģe: “Nē sīpoliem un ģerānijām ausīs!” 0
Vēsais laiks atnes pārmaiņas ne tikai dabā, bet arī cilvēka organismā. Tas ir laiks, kad jāsāk uzmanīties no dažādiem vīrusiem, kuri izraisa it kā nevainīgas iesnas. To, cik iesnas var būt bīstamas un kāda tām saistība ar ausu sāpēm, stāsta LOR Klīnikas otolaringoloģe Elza Rāte.
Iemesli, kas rada ausu sāpes
Ārējās auss ejas iekaisums, kas parasti rodas ārēju faktoru dēļ, proti, ārējās auss ejas ādas bojājums, peldēšanās netīrā ūdenī, sabakstīšana ar ausu tīrāmajiem kociņiem, traumas un citi.
Raksturīgie simptomi ir auss sāpes, kas pastiprinās, uzspiežot uz auss paugura. Vērojama dzirdes pasliktināšanās, pilnuma un spiediena sajūta ausī, auss ejas vai gliemežnīcas tūska, apsārtums, iespējams troksnis ausī, drudzis, auss ejas niezēšana, izdalījumi no auss.
Vidusauss iekaisums, kas rodas pie saaukstēšanās, pārmērīgas un nepareizas deguna šņaukšanas, palielinātas vai iekaisušas aizdegunes mandeles u. c.
Visbiežākais vidusauss iekaisuma iemesls ir iesnas, jo infekcija no deguna aiziet uz ausi. Pēc literatūras datiem, bērniem līdz trīs gadu vecumam 83 procentos gadījumu ir bijis vidusauss iekaisums. Akūtam vidusauss iekaisumam ir raksturīgs straujš sākums.
Izteiktas sāpes ausī, sāpes var būt durošas, pulsējošas, spiedošas. Iespējams, ka ir izdalījumi no auss, galvassāpes, paaugstināta ķermeņa temperatūra, drudzis, pilnuma sajūta ausī, dzirdes zudums slimajā ausī. Vispārējs organisma vājums, apetītes zudums, vemšana, caureja, turpina Dr. Rāte.
Ieteicamā rīcība ausu sāpju gadījumos
Visieteicamākais ir doties pie ģimenes ārsta, kurš nereti nosūta pie speciālista, taču, ja tas nav iespējams, ārste rekomendē lietot jebkādus tūsku mazinošus deguna pilienus, kādu no antihistamīna preparātiem, ja pievienojas sāpes ausī un/vai temperatūra (Rāte iesaka dzert ķermeņa temperatūru pazeminošas zāles, bet tikai tad, ja ķermeņa temperatūra pārsniedz 38,5 C, lai dotu iespēju organismam pašam cīnīties) un lietot pretsāpju zāles.
Nav ieteicams ausī likt sīpolus, ģerānijas vai izmantot kādu citu no “tautas metodēm”, jo tas var paaugstināt komplikāciju risku, uzsver otolaringoloģe.
Pēc ārsta veiktās izmeklēšanas, iespējams, tiks nozīmēta antibakteriāla terapija. Ir gadījumi, kad nepieciešams veikt bungplēvītes iegriešanu vai ventilācijas caurulītes ievietošanu bungplēvītē, lai sekmētu strutu evakuāciju no bungdobuma, taču šādas manipulācijas tiek veiktas tikai smagos gadījumos, kad ir paaugstināts komplikāciju risks.
Jāatceras, ka auss ir ļoti jutīgs orgāns un dzirdes funkcijas smalks mehānisms, kas nepieciešams visā dzīves laikā. Jebkurš vidusauss iekaisums var izraisīt daļēju vai pilnīgu dzirdes zudumu, tādēļ svarīgi ir konsultēties ar ārstu, lai izvēlētos pareizu ārstēšanās taktiku.