Ostu reformas strīda āboli 0
Ostu reformu lietās speciāli izveidotā darba grupa, kas apvienoja nozares pārstāvjus un kuriem bija jādod savs atzinums par priekšlikumiem, kādas izmaiņas būtu nepieciešamas ostu saimniecībā, pēc vairākām sēdēm kopsaucēju savā starpā ir spējusi rast tikai salīdzinoši nenozīmīgos jautājumos.
Taču būtiskās lietās, kas pašreizējos ostu darbības pamatus pamatīgi mainītu, vienotības nav un visdrīzāk arī tālākās diskusijās panākt kompromisus par būtiskām reformām var būt ļoti problemātiski.
Kā zināms, šo darba grupu izveidoja Satiksmes ministrija, kura pēc Zatlera reformu partijas ierosinājuma mēģina radīt priekšlikumus ostu likuma uzlabošanai.
Darba grupas sēdes vadīja Satiksmes ministrijas valsts sekretārs un tās sastāvā tika iekļauti “Baltijas asociācijas – Transports un loģistika” (BATL), Latvijas Ostu asociācijas, Latvijas Loģistikas asociācijas, Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas, VAS “Latvijas dzelzceļš” un Satiksmes ministrijas pārstāvji. Darba grupa tikās četras reizes un vairākumā būtisku jautājumu panākt vienotu viedokli tai neizdevās. Proti, BATL iestājās par radikālām izmaiņām pašreizējā ostu pārvaldē, bet pārējie nozares pārstāvji uzskatīja, ka būtiskas izmaiņas nav nepieciešamas.
Kā norāda satiksmes ministra Aivja Roņa biroja vadītājs Aivis Freidenfelds, lai arī šī darba grupa savu darbu ir beigusi, ostu jautājumi esot tikai procesā.
Tāpēc tagad arī ministrija nevēlas paust savu viedokli par darba grupas secinājumiem, jo tas “nebūtu politiski pareizs signāls publiskajai telpai”. Viņš norādīja, ka darba grupa izanalizēja visus tos priekšlikumus, kuri bija iesniegti Satiksmes ministrijā.
“Ministrs kopīgi ar Saeimas frakciju deleģētajiem pārstāvjiem ir jau pabijis Rīgas brīvostā. Tuvākajā laikā paredzams Ventspils un Liepājas ostu apmeklējums, pēc kura sagaidām diskusiju jau politiskajā līmenī, tajā skaitā, arī analizējot ekspertu grupas sagatavotos secinājumus,” norādīja A. Freidenfelds. Pēc tam ministrija arī sniegšot ziņojumu publiskai diskusijai Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes (Ostu padome) sēdē.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija gatavojas Ostu likumu vērt vaļā 1. aprīlī un tad, diskutējot ar ieinteresētām pusēm, nonākt pie tām izmaiņām likumdošanas aktos, kas ļautu Latvijas ostu saimniecību padarīt konkurētspējīgu.
Diemžēl Latvijas pozīcijas Globālās konkurētspējas indeksā, kur tiek vērtēta ostu infrastruktūras kvalitāte, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, ir zemākā līmenī. Piemēram, starptautiski Igaunijas ostu infrastruktūras kvalitāte ir novērtēta ar 18. labāko vietu 142 valstu konkurencē, Lietuvas osta ir ierindota 44. vietā, bet Latvijas – 51. vietā.
Jau tagad publiski izskan dažādi viedokļi par to, kā interesēs tiek plānotas izmaiņas ostu likumdošanā. Tiek pieļauts, ka, iespējams, tas tiek darīts ar mērķi ostas privatizēt. Reformu virzītāji gan šo informāciju kategoriski noliedz.
Neoficiālās sarunās nozares zinātāji pieļauj, ka cīņa par ostām jau tagad ir sākusies ļoti asi un privatizācijas vārds tiek izmantots, lai sabiedrību noskaņotu pret pārmaiņām, jo tai ar šo procesu saistās nepatīkamas atmiņas. Visdrīzāk politiskā diskusija par ostu reformu nepieciešamību tikai saasināsies vēl jo vairāk tāpēc, ka pašā nozarē ir ļoti polāri noskaņojumi par pārmaiņu nepieciešamību. Turklāt neesot arī jūtams, ka pašiem reformatoriem būtu skaidrs redzējums, ko viņi galu galā vēlas mainīt šajā nozarē. Tāpēc, ja reformatoriem nebūs stingra mugurkaula, galarezultātā pārmaiņas šajā saimniecībā var izrādīties salīdzinoši nelielas.
Darba grupas secinājumi (saīsinātā veidā, būtiskākie) Jautājumi, par kuriem nozares pārstāvji panākuši vienošanos Ostām vajadzētu publicēt savus pārskatus un valdes lēmumus ostu interneta mājaslapās. Neļaut valdes locekļiem slēgt konfidencialitātes līgumus, kas traucē saņemt nepieciešamo informāciju ministrijām. Ja valdība ir iecēlusi savus valdes locekļus, tad pašvaldībām nebūtu tie jāpārapstiprina. Valdes sēdē varētu piedalīties arī uzņēmējs, ja tiek skatīts viņu jautājums. Turklāt uzņēmējam būtu arī tiesības paust savu viedokli sēdes laikā. Būtu svarīgi noteikt ostu augstāko pārraudzības institūciju vai amatpersonu. Tas ļautu uzņēmējam pretenziju gadījumā vērsties pie šīs institūcijas un tā varētu atcelt šo lēmumu. Darba grupa gan nevienojās, kas varētu būt šis augstais pārraugs – vai Satiksmes ministrija, vai Ministru kabinets, vai tomēr strīdus varētu šķirt tiesa.
Jautājumi, par kuriem nozarē ir atšķirīgi viedokļi Ostu specializācija. Vieni saka, ka specializācija nav nepieciešama, jo ostu darbs tiekot koordinēts, izmantojot Ostu padomi , kas apstiprina ostu attīstības programmu. Savukārt citi uzskata, ka tranzīta politika Latvijā ir jāveido centralizēti un padomei būtu jābūt lielākai koordinējošai lomai.
Ostu pārveide par publiskām akciju sabiedrībām. Vieni uzskata, ka visas trīs lielās ostas ir jāapvieno vienā komercuzņēmumā, kā tas ir izdarīts Igaunijā un Roterdamā. Savukārt šīs idejas pretinieki uzskata – ja ostas pārveidotu par publiskām akciju sabiedrībām, tad to uzdevums būtu naudas pelnīšana un tad tiktu palielināta ostu maksa, kas samazinātu Latvijas ostu konkurētspēju.
Palielināt Ostu padomes pilnvaras. Šobrīd padomes lēmumiem ir tikai ieteikuma raksturs. Vieni iesaka tai piešķirt lielākas pilnvaras, ar kurām tā varētu ne tikai ostām ieteikt kaut ko darīt, bet arī uzliktu par pienākumu rīkoties. Citi uzskata, ka tas ir pārāk augsts pilnvarojums šai padomei. Nozarē viedoklis atšķiras arī par to, vai padomei ir jāapstiprina un jāpublisko ostu pārvalžu brīvostu popularizēšanas pasākumi un to izmaksas, kā arī, vai tai ir jāapstiprina ostu pārvalžu izstrādātie investīciju un investoru piesaistes plāni un to izmaksas. Tāpat viedokli atšķiras, vai padomei būtu jāpublisko ostu valdes locekļu izmaksas budžeti un valdes locekļiem piešķirtie papildu bonusi, piemēram, autotransporta, datoru saraksts. Vieni uzskata, ka šādu datu publiskošana palīdzēs sekot līdzi ostu izmaksu efektivitātei un veicinās racionālu līdzekļu izmantošanu, bet otri – ka viss iepriekš uzskaitītais ir pašas ostas valdes kompetence.
Uzņēmēju iekļaušana ostu valžu sastāvā ar balsstiesībām. Vieni iebilst pret šādu iespēju, jo tas var veicināt negodīgu konkurenci, otri uzskata, ka var izstrādāt un noteikt kritērijus, kas tomēr ļautu šādu praksi ieviest. Taču, ja tomēr to nav iespējams izdarīt, vajag radīt maksimāli pārskatāmu ostu pārvaldi.
Valdes locekļu statuss. Vieni uzskata – būtu jānosaka, ka ostas valdes pilnvaru laiks būtu četri gadi, pieļaujot atkārtotu iecelšanu, bet ne ilgāk kā uz divām pilnvarām. Tiek uzskatīts, ka tā varētu ostu attīstībai piešķirt jaunāku, svaigāku skatu. Otri uzskata, ka šādi ierobežojumi nav nepieciešami. Gan valstij, gan pašvaldībai esot tiesības deleģēt darbam ostu valdēs atbilstošus kandidātus, kas zināmā mērā pārstāvot politiskos spēkus, kas ieguvuši lielāko sabiedrības uzticību pēc katrām Saeimas vai pašvaldību vēlēšanām. Tādēļ demokrātiskā sabiedrībā ievēlētiem politiķiem jāatstāj brīvas tiesības izvirzīt savus pārstāvjus darbam ostu valdēs.
Aizliegt reklamēties vietējos medijos. Vieni uzskata, ka ostām nav iemesla tērēt naudu reklāmām vietējā tirgū, jo tās orientētas uz ārvalstu klientiem. Otri uzskata, ka to nevajag aizliegt, jo tas palīdzot veidot organizācijas tēlu sabiedrībā. Ar to varot mazināt negatīvismu, kas nāk no sensāciju kāriem medijiem, un tas ļauj informēt sabiedrību par labām lietām un sasniegumiem, kas notiek ostās.
Aizliegt ostu pārvaldēm, pašvaldībām un valsts struktūrām tieši un netieši nodarboties ar uzņēmējdarbību ostās. Vieni uzskata, ka ostas pārvaldes kompetencē ir ostas pārvaldīšana un likumā būtu jānosaka, ka ostas pārvaldes ir tiesīgas veikt komercdarbību ostā tikai gadījumā, ja attiecīgos pakalpojumus nesniedz neviens komersants. Citādi rodas interešu konflikts. Otri uzskata, ka ostu pārvaldes ar komercdarbību nenodarbojas. Tomēr esot virkne pakalpojumu, kuri ostai ir obligāti jānodrošina. Ostu pārvaldes, izvērtējot dažādus aspektus, var izvēlēties, vai attiecīgos pakalpojumus (piemēram, velkoņu pakalpojumus) nodrošināt pašai vai izvēlēties ārpakalpojumus. |
