Ostu nodoklis nesīs zaudējumus 0
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts nācis klajā ar ideju, kā palielināt nākamā gada budžeta ieņēmumus. Viņš ierosina papildus ieskaitīt tajā piekto daļu no visiem triju lielāko Latvijas ostu ienākumiem. No ostām ieņemto naudu vajagot nodot autoceļu uzturēšanai un būvniecībai.
Ostās valda satraukums
Ostu pārvaldēs, ostu uzņēmumos, pašvaldībās šos Ekonomikas ministrijā gatavotos grozījumus Ostu likumā, kas paredz šādus papildu ieņēmumus no ostām, uzņem ar bažām un satraukumu. Ostu un uzņēmumu pārstāvji ir vienisprātis, ka šāds nodoklis būtu trieciens ne tikai ostām un ostās strādājošajiem tranzīta uzņēmumiem, bet arī budžetam un valsts ekonomikai.
Palielinot ostu maksājumus valsts budžetā, neizbēgami sadārdzinātos to pakalpojumi, par ko visvairāk nobažījušies ostu transporta un loģistikas uzņēmumos. Tur spriež, ka naudas iztrūkumu ostas uzvels viņu pleciem. Budžetā plānotā ienākumu palielinājuma vietā radīsies vēl lielāki robi, galu galā līdztekus ostām cietīs vairākas tautsaimniecības nozares, kurās strādā ap 73 000 iedzīvotāju. Tā kā Latvijas ostu pakalpojumi būs dārgāki, tranzīta kravas no Krievijas, Baltkrievijas un citām austrumu valstīm plūdīs nevis uz Rīgu vai Ventspili, bet uz Tallinu, Klaipēdu un citām ostām.
Daniels Pavļuts uzskata, ka ostas ne ar ko neatšķiras no “Latvijas dzelzceļa”, “Latvenergo” vai citiem valsts uzņēmumiem. Viņš turklāt lāgā neticot nozares pārstāvju bažām par triecienu budžetam, vairāk ticams esot uztraukums par viņu privātā biznesa interesēm.
Savukārt Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs uzskata, ka ideju par ostu aplikšanu ar papildu nodokli varot paust tikai bezatbildīgi ļaudis. Reformu partijas pārstāvji vārdos gan paužot atbalstu uzņēmējdarbībai, bet šis priekšlikums liecinot par totālu divkosību. Vārdos tiek runāts par ostu konkurētspējas palielinājumu, bet darbos notiek pretējais. “Katra ostās pārkrautā tranzīta kravas tonna tautsaimniecībai dod aptuveni 10 latus,” saka Aivars Lembergs, “ar šādu bezatbildīgu rīcību mēs panāksim vien to, ka šie ienākumi samazināsies.”
Nodevu nastu uzvels uzņēmumiem
Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis saka, ka pērn nodokļu un nodevu maksājumos valstij un pašvaldībām ostu pārvaldes samaksāja deviņus miljonus latu, kas ir 15 procenti no visiem ostu ieņēmumiem. Bet šie plānotie 20 procenti no ieņēmumiem būtu vēl 18 miljoni latu.
Ostu pārvaldēs savus izdevumus un ienākumus plāno ilgākam laikposmam, ņemot vērā bankās ņemtos kredītus ostu akvatoriju padziļināšanai, jaunu piestātņu būvniecībai un teritoriju labiekārtošanai. Viņaprāt, pieņemot šos likuma grozījumus, pietrūks naudas ne tikai ostu uzturēšanai un attīstībai, bet arī kredītu apmaksai.
Ostu pārvaldes būs spiestas paaugstināt ostu nodevas ostu uzņēmumiem. Viņaprāt, ekonomikas ministra ideja ir kaut kas vēl nedzirdēts, nekur citās ostās tā nedarot. Atšķirībā, piemēram, no Klaipēdas ostas, kurā ap 60 procentu kravu ir vietējas izcelsmes, Latvijas ostās tranzīta kravu īpatsvars sasniedz apmēram 80 procentus.
Rīgas ostas uzņēmuma “Rīgas Centrālais terminālis” padomes priekšsēdētājs Ralfs Kļaviņš atklāj, ka ostas nodokļa dēļ būs jāpārtrauc Krievu salā iesāktā jaunā termināļa būvniecība, kurā ieguldīs 110 miljonus eiro.
Ventspils kravu pārvadājumu uzņēmuma “Baltijas ekspresis” valdes priekšsēdētājs Jānis Blāze saka, ka, uzliekot šo papildu slogu un ievērojot šā gada tranzīta kravu pārvadājumu apjomu – 48,7 miljonus tonnu –, vienas kravas tonnas pārvadājums iznākumā sadārdzinātos par 41 santīmu. “Priekšlikums par 20% papildu nodokli ostām līdzvērtīgs valdības publiskam paziņojumam, ka Latvija atsakās konkurēt starptautiskajā kravu pārvadājumu tirgū,” secina Jānis Blāze.
Cietīs arī dzelzceļš
Valsts uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” viceprezidents Aivars Strakšas paredz, ka ekonomikas ministra idejas īstenošanai būs bēdīgas sekas. Galvenie kravu veidi, kas pašlaik tiek pārvadāti pa sliedēm un pēc tam pārkrauti Latvijas ostās, ir uz Eiropu no Krievijas eksportētās ogles un naftas produkti, no Baltkrievijas – kālija sāls. Pašlaik 90 procentus visu dzelzceļa pārvadājumu veido šīs tranzīta kravas.
“Ja ostu pakalpojumi sadārdzināsies, tas neizbēgami skars arī “Latvijas dzelzceļu”,” viņš spriež, “dzelzceļa kravu apgrozījumam sarūkot, būsim spiesti samazināt uzņēmumā strādājošo darbinieku skaitu, sadārdzināsies arī pasažieru pārvadājumi elektriskajos un dīzeļvilcienos, kurus pašlaik daļēji nosedzam uz tranzīta kravu pārvadājumu rēķina.”
Viņaprāt, valsts budžeta ieņēmumu palielināšana panākama nevis ar papildu nodokli ostām, bet ar akcīzes nodokļa samazinājumu kravu pārvadājumiem.
Nozares ministrs šaubās
Arī satiksmes ministrs Anrijs Matīss šaubās, vai ar ostu nodokļa palielinājumu varēs uzlabot Latvijas tranzīta koridora konkurētspēju. “Ja mūsu ostās saruks kravu apgrozījums, pieaugs ostu infrastruktūras izdevumi. Iznākumā mūsu tranzīta koridors kļūs dārgāks,” viņš piebilst.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš saka, ka nākamgad valdībai jāsāk īstenot Nacionālo attīstības plānu, kas paredz “ekonomikas izrāvienu”. Taču ostu aplikšana ar nodokli var to traucēt. Viņaprāt, būtu jādomā, kā palielināt ostu ienākumus, piemēram, pārveidot ostu pārvaldes par kapitālsabiedrībām, Tallinā un Klaipēdā tādas jau ir.
Steiga nevietā
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone teic, ka uzņēmējiem nav pieņemama tā steiga, kā valdība plāno nākamā gada budžetu, paredzot tajā papildu ieņēmumus no ostām. “Ostu uzņēmēji plāno dažādu investīciju projektu īstenošanu ilgtermiņā, bet šādi sasteigti grozījumi nodokļu politikā dažus mēnešus pirms jaunā gada sākuma tos ļoti apdraud. Var apspriest ieņēmumu palielinājuma iespējas 2015. gada budžetam, bet to nevar, kad 1. oktobrī tiks iesniegts 2014. gada budžets,” spriež viņa. LDDK pārstāve atgādina, ka 2011. gadā finanšu ministrs kopā ar LDDK un citām uzņēmēju organizācijām parakstīja Nodokļu politikas stratēģiju 2011. – 2014. gadam. Ar to tika apsolīts krasi negrozīt nodokļu politiku un ņemt vērā Latvijas uzņēmēju konkurētspēju Eiropas tirgū.
Ministrs – burvju mākslinieks
Trešdien sarīkotajā diskusijā par ostu nodokli, kurā piedalījās ostu pārvalžu un uzņēmumu, citu transporta nozares uzņēmumu pārstāvji, Daniels Pavļuts pārsteidza visus ar jaunu ideju. Valsts budžetā jāieskaita puse no Rīgas, Ventspils un Liepājas ostu izdevumu un ieņēmumu starpības jeb peļņas.
Ekonomikas ministrs ir pārliecināts, ka no ostām, īpaši no Rīgas ostas, valstij vajadzētu izdabūt vairāk, tāpēc 50 procenti no peļņas neesot pārspīlēta prasība, tos maksājot Latvijas Banka, savukārt valsts kapitālsabiedrības ieskaita valsts budžetā 80 līdz 90 procentus no peļņas.
Latvijas Ostu asociācijas izpilddirektors Kārlis Leiškalns, paužot izbrīnu par ekonomikas ministra vēlmi uzņemties satiksmes ministra pienākumus, salīdzināja viņu ar burvju mākslinieku, kurš klātesošajiem par pārsteigumu rāda no burvju cepures izvilktu baltu trusīti, bet vēlāk melnu. Viņaprāt, šī jaunā ideja būtībā neatšķiras no vecās un jebkurā gadījumā tas nozīmētu Latvijas ostu konkurētspējas novājināšanu.
