Ostu komersanti aicina premjeru uzņemties politisko atbildību par tranzīta nozarē notiekošo 8
Neraugoties uz acīmredzamo uzņēmēju, pašvaldību un vairāku ministriju iebildumiem, Satiksmes ministrija (SM) turpina virzīt apstiprināšanai likumprojektu par Latvijas ostu reformu, kas ir pilnīgi neatbilstoši likumdošanas procesam.
Šāds nepieļaujams variants, neievērojot visus labas pārvaldības principus, iespējams, jo atbildību par notiekošo ostu un tranzīta nozarē neuzņemas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un viņa vadītā valdība.
SM 24.martā Ministru kabineta (MK) tiesību aktu projektu tīmekļu vietnē jau ar norādi “saskaņotie tiesību aktu projekti” ir ievietojusi minētās reformas likumprojektu ar nebūtiskām izmaiņām.
Iepazīstoties ar to, valsts trīs lielāko ostu (Rīgas, Ventspils un Liepājas) komersantu pārstāvošās biedrības secinājušas – ir skaidri redzams, ka ministrija un satiksmes ministrs Tālis Linkaits nav ņēmis vērā nevienu no argumentiem, kas tikai pirms dažām dienām, 22.martā, izskanēja publiskajā diskusijā “Kādu ostu pārvaldības reformu vajag Latvijas ostu attīstībai: par un pret” ar koalīcijas partneriem, ostu lietotājiem un pārvaldniekiem. Piebilstams, ka diskusijā tika aicināts piedalīties arī premjers Krišjānis Kariņš, taču viņš uz to neieradās.
Ostu komersanti uzsver, ka pašlaik SM virzītajai ostu reformai pastāv būtiski šķēršļi, lai likumprojekts tā pašreizējā redakcijā tiktu virzīts apstiprināšanai MK sēdē bez Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes (Padome) ārkārtas sēdes sasaukšanas.
Un tas jau 26.martā iesniegumā nosūtīts Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, kurš tiek aicināts izmantot sev piešķirtās pilnvaras, apturēt SM kā nozares vadošās ministrijas pilnīgi prettiesiskās darbības likumdošanas procesā un lemt par šīs ārkārtas sēdes sasaukšanu.
Faktiski tas ir premjera pienākums, jo Padomes sēdei jānotiek reizi ceturksnī, taču tā pēdējo reizi tika sasaukta vien pagājušā gada 15.jūlijā. Tas ir neizprotami, kad SM tik aktīvi strādā pie ostu reformas izstrādes. Atgādināms, ka Padome ir tā institūcija, kas īsteno valsts politiku ostu attīstībā un koordinē visu ostu darbību.
Līdz ar to nevienā solī netiek ievērota laba pārvaldība un tiek rupji pārkāpts Likums par ostām. Tādējādi ostu uzņēmējiem un investoriem rodas pamatots iemesls domāt, ka tas notiek, jo Padome nemaz nedotu akceptu šādai nepārdomātai reformai, vai vismaz tā netiktu virzīta uz priekšu tik straujos tempos.
“Vai, iespējams, ar šādu rīcību jeb bezdarbību premjers šobrīd piesedz SM un satiksmes ministru, lai noturētu valdības stabilitāti, jo problēmas tranzīta nozarē ir milzīgas,” akcentē ostu komersantu pārstāvošās biedrības. “VAS “Latvijas dzelzceļš” pirmo reizi vēsturē no pelnoša uzņēmuma ir kļuvis par visas Latvijas sabiedrības slogu.
Starptautiskā Lidosta “Rīga” zaudē savas iegūtās pozīcijas. Un ostas zaudē investīcijas un iespēju piesaistīt kravas. Uzņēmēji pašlaik diskutē, organizē publiskus pasākumus, jau ir veikuši gan juridiskos, gan ekonomiskos atzinumus, kā arī formulē ostu un tranzīta nozares attīstības vīziju jeb faktiski dara visus tos darbus, ko vajadzētu veikt Satiksmes ministrijai. Un šeit nemaz nav pieminēts tāds svarīgs faktors kā jaunu kravu piesaiste ostām.”
SM 24.martā precizētajā likumprojekta Anotācijā norāda, ka tas esot saskaņots ar nozari, pašvaldībām un ministrijām, kas gan neatbilst faktiskajiem apstākļiem, uzsver ostu komersanti, atgādinot, ka šāds saskaņojums nav bijis, turklāt ministrija jau vairāk nekā pusgadu nav veikusi jebkādas diskusijas ar nozari.
Turklāt ir aplami no SM puses norādīt, ka ostu reformas ietekme uz valsts budžetu 2022., 2023. un 2024.gadā būšot “0”, ņemot vērā faktu, ka šāds ekonomiskais izvērtējums vēl joprojām nav veikts, kas ir obligāts priekšnosacījums reformas ieviešanai. Līdz ar to SM un ministrs Tālis Linkaits neievēro labas likumdošanas principus un virza apstiprināšanai politiski sasteigtu reformu, kas iznīcinās tranzīta sektoru.
Tāpat papildus ir jānorāda, ka SM likumprojekts neietver nevienu no Koalīcijas attīstības padomē panāktajām vienošanām attiecībā uz tajā iekļaujamiem jautājumiem. Turklāt MK protokola lēmumā arī rakstīts par Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) likvidāciju, kas ir pilnībā pretēji panāktajam kompromisam ar koalīcijas partneriem, kas izskanēja šomēnes notikušajā publiskajā diskusijā.
Līdz ar to jau šobrīd situācija radījusi sekas, ka ostās darbojošos uzņēmumu investori ir sašutuši, tostarp LSEZ partneriem un investoriem ir neskaidrība par nākotni, neskaitot nemaz vēl jautājumus par visās trijās ostās esošo problemātiku ar apbūves tiesībām, par ko arī tika aktīvi spriests diskusijas laikā.
Konkrētā situācija ir pilnīgi nepieļaujama ne tikai no normatīvajos aktos noteiktās kārtības ievērošanas, bet arī neatbilst demokrātiski tiesiskā valstī pastāvošajiem labas likumdošanas principiem, acīmredzami pārkāpjot jebkādus tiesību aktu saskaņošanas noteikumus, attiecinot to gan uz ministrijām, gan nozarē strādājošajiem uzņēmumiem, akcentē ostu komersanti.
SM līdz pat šim brīdim nespēj ekonomiski pamatot ostu reformas būtību vai sniegt jebkādus paskaidrojumus uz nozares uzdotajiem jautājumiem, tādēļ Latvijas trīs lielāko ostu komersantu pārstāvošās biedrības aicina valdības vadītāju Krišjāni Kariņu uzņemties atbildību par jau ilgstošo problēmsituāciju ostu un tranzīta nozarē kopumā un izpildīt sava amata pienākumu –sasaukt Padomes sēdi.
