Osteoporoze: 8 mīti un patiesība 0
Latvijas Osteoporozes pacientu un invalīdu asociācija (LOPIA) apkopojusi astoņus sabiedrībā biežāk dzirdētos mītus par osteoporozi, lai atgādinātu sabiedrībai par šo trauslo kaulu slimību, kas vecumdienās būtiski var ietekmēt cilvēka dzīves kvalitāti.Sabiedrības pieņēmumus par osteoporozi un tās nopietnajām sekām, kliedē Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas galvenais speciālists internajā medicīnā, Rīgas Stradiņa universitātes profesors Aivars Lejnieks.
Osteoporoze ir kaulu slimība, kas nemanāmi attīstās vairāku gadu laikā.Kauli pastiprināti zaudē minerālvielas – kalciju un fosforu, kļūst poraini un dobumaini, kaulā veidojas mikroskopiski lūzumi. Ievērojami samazinās kaulu minerālais blīvums, tādējādi tie kļūst trausli un viegli lūst pat pie nelielas slodzes vai traumas. Kaulu veselības stāvokli jeb minerālo blīvumu nosaka ar rentgena osteodensitometrijas metodi. Osteoporoze tiek diagnosticēta, ja kaulu minerālais blīvums ir vienāds vai lielāks par – 2,5 –tas ir standarta novirzes rādītājs no konkrētā cilvēka fizioloģiskās normas.
1. Osteoporoze ir sieviešu slimība
Osteoporozi nevar uzskatīt par sieviešu slimību, jo tā var attīstīties gan sievietēm, gan vīriešiem. Vienīgā atšķirība, ka sievietēm tā var progresēt nedaudz ātrāk nekā vīriešiem, jo pastiprināti var sākt veidoties, sasniedzot menopauzi (Latvijā tās vidēji ir sievietes pēc 50 gadu vecuma). 10 – 15 gadipēc menopauzes iestāšanās var attīstīties osteoporoze.Savukārt tajā brīdī, kad ir, tā saucamā, vecu cilvēku osteoporoze (cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma), tā vienādi bieži attīstās gan vīriešiem, gan sievietēm, un līdz ar to šis saslimstības biežums izlīdzinās.
Līdz 30 gadu vecumam mēs savus kaulus uzpildām ar kalciju, taču pēc tam katru gadu pakāpeniski mēs to zaudējam, un tāpēc, pēc kāda laikai, kauli kļūst trauslāki. Būtiski, ka sievietes, arī fizioloģiski, nekad nesasniedz tik augstu kalcija uzkrāšanās līmeni kā vīrieši, tādējādi jau pamatāviņām ir nedaudz zemāks kopējais kalcija līmenis kaulos, tāpēc par osteoporozes profilaksi jādomā savlaicīgi.
2. Osteoporoze ir dabiska novecošanās pazīme un to nevar novērst
Osteoporoze ir klīniskā diagnoze un šai slimībai ir dažādas komplikācijas, piemēram, kaulu lūzumi, kas pamatā ir plaukstas pamatnē, augšstilba kaula kakliņā vai mugurkaula skriemeļos (biežāk krūšu un jostas rajonā). Visnepatīkamākie lūzumi ir augšstilba kaula kakliņā, kaut gan arī skriemeļu un citi lūzumi nav patīkami. Lūzumi nav fizioloģiska norma, taču kaulu minerālā blīvuma zudums ir dabisks, fizioloģisks process (sievietes pēc menopauzes zaudē ap 0,5% no svas kaulu masas ikgadu, bet ir arī tādas, kuras zaudē līdz pat 2% gadā).
Būtiski, vai tas attīstās līdz patoloģiskam līmenim, piemēram, ar rādītāju – 2,5 standarta deviāciju novirzes, vai saglabājas līdz -1 vai -1,5. Vistiešākajā mērā to ietekmē cilvēka dzīvesveids – fiziskās aktivitātes ikdienā, dzīve bez kaitīgajiem ieradumiem,kā arī pareizs uzturs. Cilvēka organismā jābūt pietiekamā daudzumā kalcijam un D vitamīnam.Teikt, ka osteoporoze ir fizioloģisks stāvoklis, ir kļūdaini. Par fizioloģisko stāvokli var saukt kaulu minerālo zudumu saistībā ar vecumu vai pēc menopauzes, bet osteoporoze ir jau patoloģiska diagnoze, kura var izraisīt un izraisa, nopietnas veselības problēmas, kas ietekmē dzīvildzi.
