Teipošana 0
Teips ir īpaši veidota lente, varētu teikt – kinezioloģiskais plāksteris, ko pielīmē pēc speciālas metodes un sistēmas.
Tas nedaudz paceļ ādas virskārtu, tādējādi tiek veicināta limfas un asiņu plūsma, kā arī atbrīvoti nospiestie nervu receptori. Turklāt teipojot notiek iedarbība uz ķermeņa bioloģiski aktīvajiem punktiem, tiek aktivizētas organisma pašārstēšanās spējas.
Iedarbību rada teipa struktūra, pats elastīgais materiāls. Atkarībā no tā, kādas problēmas ārstēšanai tiek līmēts teips, atšķiras lentes iestiepums, kā arī veids, kā to klāj uz konkrētās ķermeņa daļas.
Teipus izmanto locītavu stabilizēšanai, muskuļu tonusa veicināšanai, bojātu saišu atbalstīšanai. Ar tiem iespējams mazināt sāpes, īpaši, ja ir sasprindzināta muskulatūra un cīpslu iekaisums.
Teipošanu iesaka pēc traumas vai pēcoperācijas periodā, lai izārstētu kādu vainu līdz galam.
Reizēm teips tiek izmantots pirmsoperācijas periodā, kad no plēstām krusteniskajām saitēm vai, piemēram, potīšu saitēm ar teipa metodi cenšas aizvadīt tūsku, lai pēc tam varētu veikt ķirurģisku iejaukšanos.
Teipošanu parasti kombinē ar citām fizioterapijas metodēm.
Raksts no žurnāla “36,6°C” tematiskā izdevuma “Locītavu ceļvedis”
