Ostas policijas šefam alga divreiz lielāka nekā Valsts policijas priekšniekam 15
Latvijas Valsts policijas priekšnieks pērn nopelnījis uz pusi mazāk nekā Rīgas ostas policijas šefs, šovakar vēsta LNT ziņas. Politiķi atzīst, ka situācija ir dramatiska, taču neko īsti lietas labā darīt nevar.
Bijušais Valsts policijas priekšnieks Valdis Voins valsts uzplečus nolika 2011. gadā, pēc 30 gadu kalpošanas, un uzreiz pēc tam pieņēma loti ienesīgu piedāvājumu: vadīt Ostas policiju.
Nesen iesniegtas amatpersonu deklarācijas par aizvadīto gadu, kas atsedz interesantu ainu. Pērn no Rīgas brīvostas pārvaldes Voins algā saņēmis 81 586 eiro. Par pasniedzēja darbu Rīgas Stradiņa universitātē un Valsts policijas koledžā 24 472 eiro. Pensijā – 19 038 eiro, ienākumos no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras – 1240 eiro. Kopumā Voina ienākumi pērn bijuši 126 336 eiro.
Salīdzinājumam – Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis pērn algā saņēmis 46 690 eiro. Par darbu Juridiskajā koledžā 1507 eiro. Kopumā valsts galvenā policista ienākumi ir vairāk nekā uz pusi mazāki nekā viņa bijušajam kolēģim, kurš uzrauga ostu drošību.
Sasniedzot pietiekamu pieredzes līmeni, ambiciozākie valsts policijas darbinieki amatu pamet, ja citur ir iespēja tikt pie lielākas algas.
“Bagātākās pašvaldības var maksāt vairāk. Bieži vien labi speciālisti tiek pārvilināti. Viņiem gan nav izdienas pensijas, kas ir valsts policijā, bet cilvēks izvēlas tagad un šeit – lielāku algu, nevis nākotni. Tas nenāk par labu kopējai sistēmai. Tā ir lāpīšanās,” uzskata Saeimas deputāts Ainars Latkovskis.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Burkāns pagājušā gadā par darbu dienestā saņēmis 49 939 eiro. Vēl papildus ienākumos, honorāros un kompensācijās, viņš saņēmis 7248 eiro.
Vēl mazāka alga bijusi Rīgas Pašvaldības policijas priekšniekam Jurim Lūkasam, finanšu policijas pārvaldes priekšniekam Edijam Ceipem un kopš pagājušā gada novembra par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka pienākumu izpildītāju ieceltajai Ilzei Jurčai.
Drošības policijas priekšnieka, Satversmes aizsardzības biroja direktora un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta priekšnieku deklarācijas ir slepenas un sabiedrībai nav zināms, cik saņem šo iestāžu priekšnieki.