– Ko “BATL” iesaka darīt? 4
– Ir nepieciešama tūlītēja valsts iejaukšanās. Proti, infrastruktūras maksas pārskatīšana, kravu diversifikācija, ekonomisko attiecību veidošana ar Āzijas valstīm, konkrēti ar Ķīnu, un ārējās konkurētspējas veicināšana. Patlaban Ventspils brīvosta un Rīgas brīvosta savā starpā kaujas, mēģina atņemt viena otrai kravas. Mēs paši cīkstāmies, taču nestiprinām ārējo konkurētspēju.
Eksperti jau norāda uz “pudeles kakla” iespējamību, kad kravas ceļos uz Klaipēdu, kur ir daudz elastīgāka tarifu politika. Piemēram, sadarbība ar Baltkrievijas “Belkaļij”, kas Klaipēdā uzbūvēja savu termināli. Skaidrs, ka viņiem Ventspils vairs neinteresē. Lietuva un Baltkrievija izveidoja ļoti labus tarifus, deva atvieglojumus baltkrievu kravām uz Klaipēdas ostu.
– Infrastruktūras maksa par sliežu izmantošanu jau tā ir tuva pašizmaksai. Tās samazināšana prasītu papildu naudu no valsts budžeta.
– Satiksmes ministrs ir teicis, ka tarifu izlīdzināšana valsts budžetam prasīs 20 miljonus eiro. Mēs nepiedāvājam šādu izlīdzināšanu. Patlaban infrastruktūras maksas starpība, vedot kravas uz Rīgu un Ventspili, var būt pat līdz 3,5 eiro, rēķinot uz vienu tonnu. Mūsu piedāvājums neparedz “Latvijas dzelzceļa” ieņēmumu samazināšanos. Patlaban tarifs ir 3,04 eiro/tkm, mēs aicinām to mazināt, izlīdzināt līdz 2,34 eiro/tkm. Var iztikt bez 20 miljoniem eiro no valsts budžeta, piemēram, novirzot papildu nodokļu ieņēmumus. Tarifus var pakāpeniski celt Rīgas brīvostā. Mēs to iesakām darīt četros posmos.
Tā nav vien mūsu, Ventspils tranzīta nozares uzņēmēju, problēma. Ja nemainīsim tarifus, zaudēsim kravas, cietīs ne tikai stividori, bet arī ostas, ostu budžeti, dzelzceļš, kam samazināsies pārvadāto kravu daudzums. Tad ilgtermiņā 20 miljoni, atvainojiet, būs pupu mizas.
Informatīvajā ziņojumā valdībai ir norādīts, ka Ventspils brīvostas zaudējumi ir lēšami aptuveni 500 000 eiro mēnesī. Rīgas brīvosta arī nevarēs visas kravas paņemt, notiks pārgrupēšanās. To noraksta uz sankcijām, tomēr īstais iemesls ir tarifi.
