Ostām nevienlīdzīgi nosacījumi. Saruna ar Ingu Antāni 4
Biedrības “Baltijas asociācija – transports un loģistika” (“BATL”) prezidente INGA ANTĀNE intervijā “Latvijas Avīzei” stāsta par situāciju Latvijas tranzīta nozarē un ieteikumiem tās stiprināšanai, kas līdz šim nav guvuši valsts amatpersonu ievērību.
– Kā vērtējat situāciju Latvijas tranzīta nozarē?
– Patlaban situācija tranzīta nozarē ir sasniegusi savu kritisko punktu, un iemesls tam nav Krievijas sankcijas. Jā, Krievija Latvijai ir ļoti svarīgs partneris tranzītā, tāpēc ka mums aptuveni 75% kravu ir atkarīgas no austrumu kaimiņvalsts tirgus. “Ernst & Young” savā pēdējā pētījumā uzsvēris, ka, zaudējot Krievijas tranzītu, varam zaudēt aptuveni miljardu eiro mūsu ekonomikā.
Krievijas sankciju ietekme uz tranzītu noteikti ir pārspīlēta. Kāpēc? Nu jau ceturto reizi valdība atliek informatīvā ziņojuma par situāciju Latvijas tranzīta nozarē Krievijas ekonomisko sankciju ietekmē vērtēšanu. Ir ļoti grūti nosaukt iemeslus, kāpēc “dzemdības” ar šo informatīvo ziņojumu ir tik sarežģītas. Informēju gan Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu, gan arī satiksmes ministru Anriju Matīsu, ka ziņojums ir ļoti tendenciozs, tas nerāda patieso situāciju tranzīta nozarē. Iemesls: viss Ventspils ostas kravas apgrozījuma kritums – par 13% salīdzinājumā ar attiecīgo laika posmu pērn – tiek norakstīts uz Krievijas sankciju rēķina. Mēs kopā ar stividoriem veicām savu pētījumu un secinājām – patlaban Ventspils brīvostā ir tikai viens uzņēmums, kas cietis no Krievijas sankcijām tiešā veidā. Tas saistīts ar ogļu kravām, ko piegādāja šahta “Zarečnaja”, kas pieder “Uralvagonzavod”, kas tika iekļauts Eiropas Savienības “melnajā sarakstā”. Ja iemesls būtu Krievijas sankcijas, tad arī Rīgas brīvostā, kas darbību balsta uz sadarbību ar Krieviju, būtu jābūt kravu kritumam, tomēr tur to ir vairāk.
Ir iespējams, ka Krievija ievieš kādus administratīvus šķēršļus vai maina ekonomisko stratēģiju. Jau šobrīd Krievija intensīvi attīsta savas ostas, ievieš izmaiņas dzelzceļa tarifu politikā.
