Kundziņsalā iedzīvotāji bažījas, ka sākusies pakāpeniska zemes atņemšana 18
Rīgas Kundziņsalas ģimenes privātmāju īpašnieki satraukti, kāpēc šogad pašvaldība viņiem nav aprēķinājusi nodokli par viņiem piederošo zemi. Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldē viņiem esot atbildējuši, ka nevajagot uztraukties – par viņiem piederošo zemi nodokli maksāšot Rīgas brīvosta.
“Šāda atbilde iedzīvotājos radījusi vēl lielāku satraukumu,” atzīst Kundziņsalas 7. līnijas 21. nama īpašniece Sandra Pavlovska. “Cilvēki nobažījušies par to, ka, nemaksājot nodokli par zemi, to kopā ar uz tās uzceltajām ģimeņu privātmājām kādā brīdī var atsavināt par labu ostai. Manas zemes un mājas īpašuma kadastrālā vērtība ir aptuveni 20 000 eiro. Ostai atsavinot to, par šādu summu nevarēšu nopirkt pat vienistabas dzīvokli.”
“Pagājušajā gadā maksāju nodokli gan par zemi, gan par ēku. Bet šogad, saņēmusi paziņojumu, biju bezgala izbrīnīta – jāmaksā tikai par dzīvojamo ēku,” stāsta Kundziņsalas 7. līnijas 10. nama īpašniece Hildegarde Kalniņa. “Pašvaldības ieņēmumu pārvaldē jautāju, vai paziņojumā nav ieviesusies kāda kļūda. Bet man atbildēja, ka nekādas kļūdas neesot, par manu zemi maksāšot brīvostas pārvalde. Tas šķiet dīvaini. Neesmu dzirdējusi, ka kādā valstī kāds maksātu nodokli par citam piederošu īpašumu.”
“Februārī nodokļa paziņojumu gan saņēmu,” stāsta Kundziņsalas 2. līnijas 14. nama īpašniece Rasma Mihailova. “Bet arī man nodoklis aprēķināts tikai par dzīvojamo ēku. Par zemi nav aprēķināts, kaut arī visus aizvadītos gadus esmu to cītīgi maksājusi. Savulaik izpirku šo zemi, samaksājot vairāk nekā 1000 latu. Ja nodoklis vairs nav jāmaksā, tad jau iznāk, ka zeme man vairs nepiederēs un es ar savu māju būšu kā gaisā pakārta.”
“Vai zemi man atņem, un vai turpmāk tā piederēs ostai? Kāpēc pašvaldība, iepriekš neko nepaskaidrojot, šogad man atsūta aprēķinu tikai par māju,” satraukta jautā arī Kundziņsalas 7. šķērslīnijas 12. nama iedzīvotāja Anna Ceriņa.
Tiesības uz zemi paliek
Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes priekšnieka vietniece, Juridiskās nodaļas vadītāja Ināra Papina skaidro, ka Rīgas brīvostas pārvalde ir uzskatāma par nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju par fiziskajām un juridiskajām personām piederošo zemi, uz kuras saskaņā ar Rīgas brīvostas likumu par labu Rīgas brīvostai ir nodibināts personālservitūts.
“Servitūts ir nodibināts ar likumu un ir spēkā neatkarīgi no ierakstīšanas zemesgrāmatā, reāla servitūta izlietojuma vai citiem apstākļiem. Šis servitūts gan neatņem fizisko un juridisko personu īpašuma tiesības uz zemi, tās joprojām maksā nodokli par viņu īpašumā esošajām ēkām,” skaidro Ināra Papina.
Brīvosta negrib maksāt
Rīgas brīvostas pārvaldē atzīst, ka par Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes lēmumu, kas paredz ostas pārvaldei maksāt nodokli par Kundziņsalas ģimeņu privātmāju īpašniekiem piederošo zemi, nemaz neesot sajūsmā.
Kā izrādās, jau 2011. gadā Pašvaldības ieņēmumu pārvalde bija aprēķinājusi tai nodokli 2318,85 latu apmērā par diviem citiem privātpersonām piederošajiem zemes gabaliem ostas teritorijā. Negribēdama to maksāt privātpersonu vietā, Rīgas brīvostas pārvalde pārsūdzēja lēmumu tiesā, prasot atcelt šo lēmumu. Bet visās tiesu instancēs, pēdējoreiz 2015. gada 10. novembrī Augstākajā tiesā tika atzīts, ka tomēr jāmaksā pārvaldei. Balstoties uz šo spriedumu, Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvalde šogad likusi samaksāt arī par citām personām piederošajiem zemes īpašumiem Kundziņsalā. Savukārt Rīgas brīvostas pārvaldē uzskata, ka minēto tiesas spriedumu nevarot attiecināt uz citiem zemes īpašumiem brīvostas teritorijā.
Iedzīvotājiem briesmas nedraudot
Rīgas brīvostas pārvaldes sabiedrisko attiecību departamenta direktore Anita Leiškalne domā, ka Kundziņsalas ģimenes privātmāju īpašniekiem nekādas briesmas nedraudot. Tiesības izmantot zemi ir tikai tādos gadījumos, kad, balstoties uz Rīgas brīvostas likumu, pārvalde par servitūtu maksā atlīdzību zemes īpašniekam, iepriekš savstarpēji vienojoties.
“Līdz šim nevienam neko neesam atsavinājuši, tikai atpirkuši, izmantojot pašvaldībai ostas pārvaldes personā ar likumu noteiktās pirmpirkuma tiesības. Turklāt šī ar privātmājām apbūvētā zeme var tikt izmantota ostas vajadzībām tikai tad, ja to paredz Rīgas pilsētas teritorijas plānojums 2009. – 2018. gadam un ar to saistītie ostas teritorijas attīstības plānošanas dokumenti. Ja kaut ko grib uzbūvēt kāds iedzīvotājs, tad viņam būvniecība gan jāsaskaņo būvvaldē, kas savukārt to saskaņo ar mums,” saka Anita Leiškalne.
Kundziņsalas 7. līnijas 21. nama īpašniece Sandra Pavlovska tomēr domā, ka iedzīvotāju īpašumi ir gan apgrūtināti, gan apdraudēti. “Diezin vai var paļauties uz brīvostas pārvaldes solījumiem, ka, lūk, mūsu zemi viņiem nevajag. Ja jau ar vienu vēzienu mūsu īpašumiem var uzlikt servitūtu, turklāt neierakstot to zemesgrāmatā, tad tikpat labi kādā brīdī tos var mums arī atsavināt, aizbildinoties ar nepieciešamību attīstīt ostu,” viņa saka.
“Kundziņsalas iedzīvotāji tagad pārvērsti par ostas ķīlniekiem. Ja jau turpmāk ostas pārvalde maksās nodokli par zemi, tad jau ostai būtu mums jāatlīdzina arī citi zaudējumi. Mana māja atrodas apmēram 30 metru attālu no sliežu ceļa, pa kuru uz ostas piestātnēm tiek vestas kravas, radot satricinājumu un plaisas mājas sienās,” piebilst Kundziņsalas 2. līnijas 14. nama īpašniece Rasma Mihailova.
Nodoklis – kompensācija
“Rīgas brīvostas pārvalde tagad varētu lemt, piemēram, par jauna ceļa izbūvi, šķērsojot kādu privātmāju zemes gabalus. Taču diezin vai to darīs, tāpēc ka Kundziņsalā ir vēl pietiekami daudz neapbūvētas zemes,” spriež biedrības “Kundziņsala” priekšsēdētājs Māris Jansons.
Viņaprāt, Kundziņsalas ģimenes privātmāju īpašnieki maldās, domādami, ka ar šo nodokļa paziņojumu viņiem kaut kas tiek atņemts.
“Šo Rīgas brīvostas pārvaldei uzlikto nodokli var uzskatīt par kompensāciju tam apgrūtinājumam, kas tika noteikts jau 2006. gadā, kad Kundziņsalu iekļāva Rīgas brīvostas teritorijā. Pirms desmit gadiem mēs pret to iebildām, bet diemžēl neko nepanācām,” saka Māris Jansons. “Ostai patiesībā bija jāmaksā šis nodoklis ģimenes privātmāju īpašnieku vietā jau no 2006. gada. Tagad kaut ko iebilst jau ir par vēlu. Ar šo apgrūtinājumu iedzīvotājiem atliek vien samierināties, uzlūkojot to par kompensāciju, kaut arī nepietiekamu. Un būtu taisnīgi, ka Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvalde prasītu ostai atlīdzināt iedzīvotājiem arī par aizvadītajiem desmit gadiem jau samaksāto zemes nodokli.”
