“HansaMatrix” valdes priekšsēdētājs: Mēs turpinām ieprogrammēt valsts atpalicību 1
“Tas, ka veiksmīgs bizness ir tas, kas sākts no nulles, man bija skaidrs jau pirms divdesmit gadiem,” saka elektronikas fabrikants Ilmārs Osmanis, AS “HansaMatrix” valdes priekšsēdētājs.
Šodien viņš izjūt toreizējās izglītības sistēmas sekas. Ilmārs Osmanis pazīst kādu Pāvilostas skolas beidzēju, kurš gribējis studēt bioķīmiju vai mikrobioloģiju un interesējies par fiziku un ķīmijas apgūšanu skolā.
Taču gribētāju skaits nav sasniedzis piecus, lai būtu iemesls nodrošināt šo priekšmetu skolotājus. Direktoram ir bijis vieglāk atrunāt šos piecus nekā atrast skolotāju.
Tāpēc šis Pāvilostas absolvents augstskolā studēja ekonomiku un aizgāja strādāt par ierēdni lielākas pilsētas domē…
Viens bankas menedžeris viņam atzinies, ka pat Jelgavas vidusskolā neesot bijusi ķīmija, tāpēc neesot varējis iet studēt modernā STEM (angļu vārdu zinātne (science), tehnoloģijas (technology), inženierzinātnes (engineering) un matemātika (mathematics) pirmo burtu akronīms, kopumā apzīmē eksakto priekšmetu studijas) virzienā, bet izvēlējies banku koledžu.
“Šie ir stāsti par Latvijai zudušiem, potenciāli talantīgiem cilvēkiem zinātnē un ražošanā. Izglītība ir cilvēktiesību jautājums – ir jābūt iespējai mācīties to, ko vēlas un kas padodas!
Cilvēkam jābūt iespējai pilnvērtīgi dzīvot, tad viņam būs lielākas iespējas sevi realizēt un atdeve. Ja skola to neļauj īstenot, tas ir kauns valstij!
Kaunēties vajadzētu, nevis gudri spriedelēt. Kā labāk iekurt uguni un nomedīt mežacūku – tas bija būtisks know-how pirms tūkstoš gadiem, bet šajā gadsimtā izglītotība STEM ir tā, kas atšķir vienu nāciju no citas.
Kamēr mēs neesam ieprogrammējuši, ka vidējās izglītības līmenī visi var (un visiem jāvar) saņemt nepieciešamo, arī STEM priekšmetus, tikmēr mēs turpinām ieprogrammēt valsts tālāko atpalicību.
Tas, par ko vēl nesen LU mācīja ekonomikā, sociālajās zinātnēs, ir kauns! Mistisku ekonomikas teoriju no politekonomikas laikiem! Kāpēc ir tāda atšķirība no RBS, SSE programmām? Arī RTU radioelektronikā žēl, bet tikai tad sākās izmaiņas, kad vecā paaudze sāka aiziet viņsaulē.
Tautsaimniecībā ir noticis tāpat kā kaķu populācijā – tos noķer, sterilizē un palaiž vaļā. Kāpēc? Lai viņi aizņem vietu un nevairojas. Tieši tāpat mūsu izglītības sistēma pēdējos gadu desmitos ir radījusi STEM nekompetentus speciālistus.
Pēdējos gadus elektronikas uzņēmēju apvienība LETERA attīsta skolu tehniskās jaunrades pulciņus un cenšamies iestāstīt IZM, ka interešu pulciņiem jābūt daļai no curriculum.
Mēs uzskatām, ka bez regulāriem priekšmetiem jābūt attīstītai interešu izglītībai, jo, bērnam, jaunietim, kurš atnācis uz skolu ar dzīvu interesi, tā ir jāattīsta, nedrīkst to nogalināt.
Vai tiešām mēs negribam, lai mūsu bērni spētu darboties ne tikai Latvijai tradicionālajā jaunradē – dejot deju kolektīvā un dziedāt korī, bet arī lai tiem attīstītos intereses un būtu iespējas kļūt par radošiem cilvēkiem, ne tikai mākslās, bet arī inženierijā – visās modernās tehnoloģiju jomās?”
