Oslo bez stresa par maciņu 0
Autors – Kārlis Bumbieris
Pavadīt pāris dienas Norvēģijas galvaspilsētā Oslo un neiztērēties – tā nebūt nav neiespējamā misija. Baisi augstas cenas vai it visam, izņemot aviobiļetei, protams, ir viens no šī diezgan tuvā ceļojuma galamērķa raksturlielumiem. Līdzās Honkongai un Cīrihei Oslo taču pasaulē dārgāko pilsētu vidū. Tomēr, rīkojoties prātīgi, arī Oslo iespējams atpūsties bez nepatīkamiem pārdzīvojumiem par katru pirkumu.
Ziemeļjūras Oslofjorda gala – uz 40 salām, ar 343 ezeriem un divām upēm – šī pasakaini skaistā pilsēta ir arī viena no modernākajām Eiropā. Viens no tās populārākajiem tūrisma objektiem ir Akershusas pils un cietoksnis, kas tapa vēl 13. gadsimtā, un tiek uzskatīts, ka tieši no šīs vietas Oslo sāka vērsties plašumā.
Vēlāk cietoksnis tika pārbūvēts renesanses stilā, tagad šis ēku komplekss ir ne tikai muzejs bet arī vieta, kur atrodas Norvēģijas bruņoto spēku ģenerālštābs un Aizsardzības ministrija. Dodoties romantiskā pastaigā gar nocietinājumu mūriem un celtnēm, var gremdēties dažādu laikmetu noskaņās, kas valdīja vairāk nekā tūkstoš gadus senajā, sāgās apdziedātājā pilsētā.
Ir vērts ielūkoties arī pilsētas administratīvajā centrā – rātsnamā, kas ir modernisma un nacionālā romantisma arhitektūras pērle, kuru no gadsimta sākuma līdz pat 50. gadiem dekorējuši izcilākie norvēģu mākslinieki, izmantodami savos darbos svarīgu vēsturisku notikumus motīvus, un to vēstījumam var sekot līdzi it visur: parlamenta zālē, galerijās, banketu zālē, arī “Munka istabā” ar slavenā mākslinieka gleznu “Dzīve”.
Noteikti kādā no zālēm apskatāma arī kārtējā mākslas izstāde. Tiesa, Oslo rātsnams vairāk slavens ar to, ka ik gadu 10.decembrī, Alfreda Nobela nāves dienā, tur tiek pasniegtas Nobela miera prēmija. Ieeja ir bez maksas un vasaras mēnešos tiek piedāvāti arī bezmaksas gida pakalpojumi.
Tikai un vienīgi Oslo Universitātes Kultūras un vēstures muzeja filiālē “Vikingskipshuset” var ieraudzīt vislabāk saglabājušās senās vikingu laivas. Tāpēc vien ir vērts nepažēlot simts kronas (Bērniem līdz 18 gadiem ieeja bez maksas!) un pārliecināties, cik līdzīgas oriģināliem ir tūrisma sezona laikā Daugavā kursējošās replikas.
Pilsētā atrodas arī leģendārajam ceļotājam Turam Heirdālam veltītais muzejs “Kon Tiki”, kur jau vairāk nekā pusgadsimtu citu eksponātu vidū glabājas pēc senajiem paraugiem veidots plosts, ar kuru Heirdāla apkalpe šķērsoja Kluso okeānu.
Protams, viena no obligāti apmeklējamām vietām ir Edvarda Munka muzejs, un tajā ir apkopota pasaulē lielākā gleznotāja kolekcija. Šis muzejs, tāpat kā desmitiem citu apskates vietu pilsētā ir bez maksas, ja kabatā ir kompleksā biļete “Oslo pass”, tā kalpo arī kā biļete sabiedriskajā transportā un garantē vērā ņemamas atlaides vairākās kafejnīcās un veikalos.
Sastādot apskatāmo mākslas un vēstures pieminekļu sarakstu, nevajadzētu aizmirst atvēlēt laiku arī pastaigai pa pilsētas galveno maģistrāli – Karla Juhana ielu, kas savieno Centrālo dzelzceļa staciju ar Norvēģijas karaļa Haralda V rezidenci – kā arī modernās arhitektūras pilsētas daļu.
Un vēl jāpaspēj, protams, uz Frognera parku, kur iekārtots pasaules slavenais Vigelanda skulptūru dārzs. 20. gadsimta sākumā norvēģu tēlnieks Gustavs Vigelnads vairāk nekā 200 skulptūrās atveidojis dažādus cilvēka stāvokļus – skrējiens, cīkstēšanās, dejošana, apskaušanās -, tādējādi monumentālās formās atklādams smalkus pārdzīvojumus ikdienas situācijās. Vērienīga ansambļa centrā atrodas 14 metrus augsta skulptūra, ko veido 121 granītā kalts kails ķermenis un kas pauž cilvēces vēlmi būt arvien tuvāk garīgajam pirmsākumam. Zīmīgi, ka visas skulptūras ir kailas, izņemot paša mākslinieka tēlu. Ieeja Vigelanda skulptūru dārzā ir bez maksas.
Tāpat kā citās kultūras tradīciju bagātās Eiropas pilsētās arī Oslo ir kolorītākais rajons, proti, “Grünerlokka”. Māklsas galerijas un veikali, hipsteru bāri un stilīgas kafejnīcas, grafiti zīmējumu izrotātās gājēju ielas – tas viss veido īpašu bohēmmisku noskaņa. Nobaudīt maltīti kādā restorānā vai pasēdēt pie alus kausa bārā gan varētu izrādīties satriecoši dārgi. Pat nelielā kafejnīcā alus pudele maksā kādus septiņus eiro, turklāt pāris eiro būt pieskaitīti rēķinam arī par apkalpošanu.
Tomēr pilsētā ir vietas, kur iespējams kaut ko iekost pusdienās vai pagaršot norvēģu virtuvi par samērīgām cenām. Viena no tādām ir “Kaffistova” restorāns, kas darbojas vēl kopš 1901. gada un lepojas ar “nacionāliem un mājas ēdieniem”. Pārtiekot pusdienās no sendviča ar gaļu vai lasi, tur būtu jāšķiras no kādām simts kronām jeb apmēram desmit eiro. Sātīgāks ēdiens ar tradicionālām gaļas bumbiņām un cīsiņiem maksās ap 18 eiro, savukārt īpašais piedāvājums, piemēram, jēra gaļas ribiņas, – jau kādas 290 kronas jeb 30 eiro par porciju.
Zivju ēdienu un jūras velšu cienītāji, savukārt, var meklēt norvēģu nacionālās noskaņas restorānā “Rorbua”. Tas atrodas iecienītā iepirkšanās un atpūtas pilsētas centra daļā “Aker Brygge”, kas vēl 80. gados bija industriāla zona, proti, kuģu būvētava. Dienas piedāvājumā vienmēr ir plaša izvēle un jebkurš ēdiens, ieskaitot sulu vai kafiju, maksā 175 kronas jeb 18,5 eiro.
Oslo ir arī visur esošie burgeri, no kuriem ir iecienītākais ir “Illegal burger”, kārtīgs maltītes komplekts gan var maksāt ap 15 eiro. Protams, pilsētā ir salīdzinoši lētas Austrumu virtuves ēstuves, kur iespējams nogaršot patiesi eksotiskus piedāvājumus. Kopš 90. gados Norvēģijā ieplūda iebraucēji no Tuvajiem Austrumiem un Āzijas, Oslo kļuvusi par multikulturālu pilsētu: apmēram 30% iedzīvotāju ir ieceļotāji – gan no kaimiņvalstīm, gan no Pakistānas, Irākas, Ziemeļāfrikas valstīm un Vidusāzijas valstīm.
