“Oskaru” intriga politkorektuma ēnā? Sasniegts visu laiku rekords nominēto sieviešu skaitā 0
Jau šonakt Losandželosā 92. reizi tiks pasniegtas ASV Kinoakadēmijas balvas jeb “Oskari”. Latvijā ceremoniju no pulksten 1.30 naktī translēs LMT viedtelevīzija.
Daudzas desmitgades tas ir bijis kinoindustrijas visvairāk gaidītais notikums, kas pie televizoru ekrāniem visā pasaulē pulcē desmitiem tūkstošu skatītāju.
Favorīti un tendences
Gandrīz katru gadu “Oskara” balvai ir kāds neapstrīdams favorīts. Šogad par tādu izrādījusies studijas “Warner Bros.” filma “Džokers”, kas saņēmusi 11 nominācijas, ieskaitot Labākā aktiera Hoakinam Fīniksam.
Tuvu “Džokeram” ar desmit nominācijām seko vēl trīs filmas – Mārtina Skorsēzes “Īrs”, ko uzņēmis “Netflix”, Sema Mendesa kara drāma “1917” un Kventina Tarantino nostalģiskā oda 20. gadsimta 60. gadiem “Reiz Holivudā…”. Vēl četras kinolentes, kas izvirzītas Labākās filmas titulam, saņēmušas pa sešām nominācijām.
Runājot par visvairāk nominācijas saņēmušajām studijām, “Netflix” šogad izvirzījies tālu vadībā – sacensībās, kurās ir kopumā 24 kategorijas, studijas uzņemtās filmas izcīnījušas tikpat nomināciju. Nedaudz mazāk – 20 – ir “Sony Pictures Releasing”, un vēl par četrām atpaliek “Disney”, bet divas studijas, “Warner Bros.” un “Fox Searchlight”, saņēmušas pa 12 nominācijām katra.
Runājot par kino personībām, kuras nominētas vairāk nekā vienā kategorijā, Skārleta Johansone izvirzīta balvai gan kā otrā plāna aktrise (“Trusis Džodžo”), gan kā labākā galvenās lomas atveidotāja (“Laulības stāsts”) un tiek uzskatīta par galveno favorīti.
Sintija Enivo par darbu filmā “Herieta” saņēmusi nomināciju gan kā labākā aktrise, gan arī par labāko dziesmu.
Tods Filipss, Kventins Tarantino un Bons Džūnho nominēti gan kā režisori, gan scenāristi. Deivids Heimens (“Reiz Holivudā” un “Laulības stāsts”) un Emma Tilingere Koskofa (“Džokers” un “Īrs”) abi saņēmuši divas nominācijas kā producenti. Emma Tilingere Koskofa turklāt ir tikai otrā producente “Oskara” balvas 92 gadu vēsturē, kura saņēmusi divas nominācijas. Iepriekšējā sieviete, kuras divas producētās filmas bija izvirzītas balvai vienā gadā, bija Megana Elisona 2014. gadā.
ASV Kinoakadēmija uzsvērusi, ka
šogad nominācijās gandrīz trešā daļa – 62 – ir sievietes, kas ir visu laiku rekords.
Tomēr balvas kritiķi aizrāda, ka šoreiz gandrīz sāpīgi izskatās nomināciju vienveidība labākā režisora kategorijā – vidējais vecums šajā nominācijā izvirzītajiem ir 57 gadi, visi ir vīrieši, un, ar Bonu Džūnho kā izņēmumu – baltie.
Starp citu, Bons Džūnho ir tikai piektais Āzijas režisors, kurš saņēmis Labākā režisora nomināciju.
Atgriešanās
No 20 balvai izvirzītajiem aktieriem un aktrisēm astoņi iepriekšējo reizi nomināciju saņēmuši pirms ilga laika – starp 14 un 29 gadiem.
Als Pačīno balvai izvirzīts deviņas reizes, taču pēdējo reizi nomināciju (līdz ar balvu) saņēmis 1993. gadā.
Entonijs Hopkinss, kurš savu vienīgo “Oskaru” saņēma 1992. gadā par galveno lomu filmā “Jēru klusēšana”, pēc tam balvai izvirzīts vēl četras reizes, taču iepriekšējā bija 1998. gadā.
Toms Henks, kurš saņēma “Oskaru” kā Labākais aktieris divus gadus pēc kārtas (1994. gadā par lomu filmā “Filadelfija” un 1995. gadā – “Forests Gamps”), iepriekš tam nosaukts 2001. gadā.
Arī Džo Pesci, Šarlīze Terona, Keitija Beitsa, Renē Zelvēgere ilgu laiku nav bijušas starp “Oskara” balvas pretendentiem.
Tomēr, iespējams, lielākais šī gada pārsteigums un prieks starp nominācijām ir Antonio Banderass,
kurš nosaukts kā Labākais aktieris līdzās Hoakinam Fīniksam (“Džokers”), Ādamam Draiveram (“Laulības stāsts”), Džonatanam Praisam (“Divi pāvesti”) un Leonardo di Kaprio (“Reiz Holivudā”). 59 gadus vecais aktieris, kurš pirms trim gadiem pārcieta infarktu, ir saņēmis daudzas lielās kinobalvas, viņam ir sava zvaigzne Holivudas Slavas alejā, tomēr viņš ne reizi nav nominēts “Oskaram”.
Par fizisku sāpju un radoša izsīkuma mocīta kinorežisora Salvadora Mallo lomu Pedro Almodavara filmā “Sāpes un slava” Banderass jau saņēmis balvu Kannās, atzinību no Losandželosas kinokritiķu asociācijas, Ņujorkas kinokritiķu grupas, kā arī Nacionālās kinokritiķu savienības – trim profesionālajām apvienībām, kuru uzskati reti saskan. Iespējams, ka tā atnesīs Banderasam pirmo “Oskaru”.
Otro gadu – bez vadītāja
21. gadsimta otrā desmitgade nāca ar “Oskara” balvas krīzi. Arvien skaļāki kļuva aicinājumi pievērst uzmanību tiem, kam industrija daudzus gadus bija atmetusi labākajā gadījumā balvas par otrā plāna lomām – tumšādainajiem, latino un aziātu aktieriem, kā arī sievietēm režisorēm. 2018. gadā “Oskara” balvas translāciju skatījās tikai nedaudz vairāk kā 26 000 skatītāju.
Arī šogad ceremonijas rīkotāji jau uzreiz paziņoja, ka viena vakara vadītāja nebūs, darbību noteiks nomināciju pieteicēji.
Jāatzīst, ka izvēlēta krāšņa buķete – pārsvarā pagājušā gada balvas laureāti Maheršala Ali, Olīvija Kolmena, Regīna Kinga, Rāmi Māleks, taču ne tikai. Balvas pasniegšot arī Vils Ferels un Kirstena Vīga no šova “Saturday Night Live”, aktrises Mindija Keilinga, Zazija Bītsa (lūk, tas gan ir neparasti, ņemot vērā, ka viņa piedalās filmā “Džokers”, kas ir viena no galvenajām pretendentēm uz “Oskariem”!) un citi.
Īpašie notikumi šā gada “Oskara” ceremonijā
Skumīgi: laikā, kad Eltons Džons un Sintija Erivo klātienē izpildīs savas balvai nominētās dziesmas, plānots godināt bojā gājušo basketbola leģendu Kobi Braiantu, kurš pats ir “Oskara” balvas laureāts – viņš prestižo apbalvojumu saņēma 2018. gadā par animācijas filmu “Dārgais basketbols”, kas tika uzņemta pēc sportista 2015. gadā sarakstītā dzejoļa, atvadoties no lielā sporta.
Priecīgi: popdziedātājas, šā gada “Grammy” laureātes Billijas Ailišas solījums uzstāties ceremonijā, kaut arī viņa nesaņēma nomināciju balvai.
Saldais ēdiens: jaunās norvēģu dziedātājas AURORA priekšnesums kopā ar Idinu Menzelu – abas dziedās skatītāju vētraini uzņemtās animācijas filmas “Ledus sirds 2” tituldziesmu “Into the Unknown”.
Kritiķe: filmu industrija aktīvi mainās
Kinokritiķe Sanita Grīna: “Šie “Oskari” ļoti skaidri parāda, cik spēcīgu lomu salīdzinoši īsā laikā kinoindustrijā ir ieņēmis “Netflix” – “The Irishmen”, “Marriage Story” un “The Two Popes” ir “Netflix” producētas un nominētas nozīmīgās kategorijās.
Šo straumēšanas platformu ietekme tuvākajos gados vēl noteikti turpinās augt,
tā ka aktuāls jautājums, kā tas turpmāk ietekmēs kinoteātrus, festivālus, TV u. c. ierastos filmu izplatīšanas veidus. Domāju, ka šobrīd notiek ļoti aktīvas pārmaiņas, varētu pat teikt, revolūcija līdzšinējā sistēmā, kā filmas tiek uzņemtas un kā tās skatāmies.
Milzīgi panākumi ir Bona Džūnho “Parazītam”, kas saņēmis nominācijas tik daudzās kategorijās papildus Labākajai ārvalstu filmai. Manuprāt, tas arī rāda, ka ASV Kinoakadēmija mainās un sāk filmas vērtēt ārpus stingrām savējo un svešo robežām. No otras puses, tas, ka Grēta Gerviga nav tikusi nominēta režijas kategorijā, rāda, ka ir robežas, kas diemžēl un nepamatoti joprojām ir nepārkāpjamas.
Igauņu režisora Tanela Toma filmas iekļūšana labākās ārzemju filmas īsajā sarakstā (līdz nominācijai filma netika) liecina, cik milzīgs darbs un līdzekļi jāiegulda, lai nonāktu kaut tik tālu – pirmkārt, pašam režisoram jātop pamanītam (viņa īsfilma “Grēksūdze” “Oskaram” bija nominēta 2011. gadā), otrkārt, valstij ir jāiegulda līdzekļi industrijā savas atpazīstamības veicināšanā (Tallinā šobrīd ir vienīgais A kategorijas festivāls Baltijas valstīs), bet visam pa priekšu līdzekļi jāiegulda stabilas nozares attīstīšanā un uzturēšanā, kas Igaunijā tiek darīts.
Mums visiem – gan Latvijas kino nozares ļaudīm, gan nodokļu maksātājiem – jāpadomā nopietni – ja tiešām gribam sasniegt šo kino virsotni, tad jārēķinās, ka tas prasīs gan lielāku budžetu kino nozarei, lielāku darbu no kino veidotājiem, gan atbalstu no skatītājiem.”
