Oskars Otrais 0
Oskars, bet kādēļ otrais? Tādēļ, ka pirmais no vieglatlētikas desmitcīņas Murjāņu sporta ģimnāzijā uz trenera Sanda Prūša vadīto Latvijas bobslejistu izlasi atnāca Oskars Melbārdis un ir piecus gadus vecāks par Oskaru Ķibermani (19), kurš ledus trasēs aizvada tikai otro sacensību sezonu.
Ķibermanis otrais bija arī nesen Īglsas trasē Austrijā notikušajā pasaules junioru čempionātā, kur pie četrvietīgā bobsleja stūres par vicečempionu kļuva kopā ar stūmējiem Helviju Lūsi, Raivi Zīrupu un Vairi Leibomu. Divnieku sacensībās Oskars un Raivis izcīnīja bronzas medaļas.
Uzreiz pie stūres
Īglsā abus zelta komplektus ieguva vācieši ar pilotu Frančesko Frīdrihu. Nav brīnums, jo Frīdrihs sezonu sāka Pasaules kausa izcīņas seriālā un visās trīs Ziemeļamerikas trasēs tika pie bronzas divniekā. Ķibermanis atzīst, ka Īglsā divnieku sacensībās vācietis izskatījies nepārspējams. Taču četriniekos latvieši no Frīdriha ekipāžas atpalika vien 0,26 sekundes, toties viņa tautieša Matiasa Bēmera pilotēto bobu apsteidza par 0,48 sekundēm. Frīdrihs ir par trim gadiem vecāks nekā Ķibermanis un ar apmēram trīs reizes ilgāku bobslejista stāžu.
Oskars gan bobslejā ienācis ne bez rūdījuma sportā. Mācoties Rencēnu pamatskolā, trīs gadus nopeldēja Valmieras peldbaseinā pie treneres Intas Andrejānovas, pēc tam pārmetās uz vieglatlētiku, kur viņa treneris Jāņa Daliņa stadionā bija Raitis Ravinskis un vēlāk Murjāņu sporta ģimnāzijā – Andrejs Iecelnieks. Murjāņos mācījies un trenējies arī Melbārdis, viņa vārdabrālis un tikpat kā novadnieks – no Kauguriem. Lielais Oskars mazajam deva pirmo impulsu izmēģināt laimi bobslejā.
“Piedalījos Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas rīkotajos pārbaudes testos iesācējiem un laikam jau treneriem iekritu acīs ar iespēju 2012. gada janvārī pārstāvēt Latviju pirmajās jauniešu ziemas olimpiskajās spēlēs Īglsas trasē,” stāsta Oskars Ķibermanis. “Turklāt būt pilotam, lai gan gandrīz visi savu karjeru bobslejā sākuši kā stūmēji, arī Melbārdis. Pirmajā treniņā Siguldas trasē biju pārliecināts, ka gan jau sākumam mani bobā iesēdinās kādam pieredzējušam pilotam aiz muguras, lai iegūstu kādu nekādu priekšstatu, kas tajā ledus renē notiek. Nekā – uzreiz pie stūres! Braucām un kritām, braucām un kritām – biežāk nekā nobraucām līdz galam.”
Bilstu, ka no kritieniem nav izsprucis neviens bobsleja māceklis, taču Oskars smejas: “Neesmu dzirdējis, ka kāds būtu gāzies tik daudz kā mēs.”
Ardievas desmitcīņai
Dažādu iemeslu dēļ viņš vieglatlētiku pret bobsleju uzreiz neapmainīja. Pērn jūnija sākumā Oskars Ķibermanis kļuva par Latvijas junioru čempionu desmitcīņā ar 6742 punktiem un pēc mēneša kopā ar olimpieti Edgaru Eriņu un Andri Eikenu devās uz Eiropas kausu izcīņu otrās līgas komandām Portugālē. Tur viņš pirmo reizi piedalījās vīru desmitcīņā ar smagāku lodi un disku nekā junioriem un augstākām barjerām 110 metros. Oskara rezultāts bija 6158 punkti, un latvieši trijatā izcīnīja otro vietu ar tiesībām nākamgad startēt pirmajā līgā.
Jautāju, vai viņš šīs tiesības arī izmantos, bet Ķibermanis purina galvu: “Nē, nē, desmitcīņa man beigusies, ar bobsleju to nevar apvienot. Manuprāt, es varētu būt ne vairāk kā viduvējs desmitcīņnieks.” Iespējams, Oskars tā spriež arī tādēļ, ka šogad negaidīti aizsaulē aizgāja viņa treneris Andrejs Iecelnieks.
Atgriezies no Portugāles, puisis pievienojās bobslejistiem un sāka gatavoties divnieku sacensībām jauniešu olimpiskajās spēlēs. Par ekipāžas stūmēju bija izraudzīts Gulbenes vidusskolnieks Elvis Kamšs. Kritieni trasē atgadījās arvien retāk, un jau pēc dažiem mēnešiem jauno bobslejistu treneris Olafs Kļaviņš atzina: parasti tik prasmīgi brauc pēc četru piecu gadu treniņiem, nevis pirmajā sezonā. Sevišķi spēcīgi puiši esot trases starta posmā.
Īglsā pirmajā braucienā Oskars un Elvis ātrākie no visiem bija ne tikai startā, bet arī finišā. “Latvieši zeltu nez vai nometīs zemē,” klaigājis trases spīkers, kad viņi startēja otro reizi. Taču nometa ne tikai zeltu, bet arī sudrabu un bronzu. Pāris atsitienu pret trases bortu brauciena lejasdaļā, un tikai ceturtā vieta, no čempioniem itāliešiem atpaliekot 0,23 sekundes, no bronzas laureātiem Monako bobslejistiem – 0,06.
“LA” publicētajai šo sacensību reportāžai pievienots fotoattēls: Elvis pēc nelaimīgā brauciena seju paslēpis plaukstās, bet Oskars viņam teic: “Braucam mājās un trenējamies!” Elvis Kamšs nepaklausīja: “Viņš aizgāja no bobsleja, jo grib nopietni mācīties,” stāsta Oskars. “Arī es tagad esmu students, iestājos Sporta pedagoģijas akadēmijā, taču pagaidām tur parādos reti. Kad beigsies sezona, būs jāsarauj.”
Nākotnes medaļas
Šo bobsleja sacensību sezonu Ķibermanis sāka Eiropas kausa izcīņas seriālā, kur pilotu kopvērtējumā patlaban ir piektais divniekos un astotais četriniekos. Par sezonas turpinājumu Oskaram vēl nav īstas skaidrības. Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas viceprezidents Zintis Ekmanis stāsta, ka bobslejistu komanda pilnā sastāvā Jaungadu sagaidīs Vācijā, kur janvāra pirmajā pusē Altenbergā un Kēnigszē notiks Pasaules kausa izcīņas posmi un otrajā no šīm trasēm – arī Eiropas kausa sacensības. “Skatīsimies, ko katrs tobrīd spēj, un tad izlemsim, kur kurš startēs.”
Diezgan savādi, ka pasaules junioru čempionāts šogad noticis divas reizes, turklāt abas Īglsā. Janvārī tur pa divām zelta medaļām izcīnīja Oskars Melbārdis un Jānis Strenga, pa vienai – Helvijs Lūsis un Arvis Vilkaste, kuri abiem palīdzēja četrinieku sacensībās. Tagad no viņiem junioru komandā palicis vienīgi Helvijs.
Arī Oskars Ķibermanis spriež, ka divi čempionāti vienā gadā ir unikāls notikums, taču precizē: “Droši vien tādēļ mūsu medaļās iegravēts gadskaitlis 2013.”
