Osinovskis: Procesa laikā Tieslietu ministrija izdarīja politisku spiedienu uz Vidzemes rajona tiesu 4
Tiesas procesā pret kukuļošanā apsūdzētajiem – bijušo VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni un Igaunijas uzņēmēju miljonāru Oļegu Osinovski – Tieslietu ministrija izdarīja politisku spiedienu uz Vidzemes rajona tiesu Limbažos, intervijā aģentūrai LETA sacīja Osinovskis.
“Manās acīs tas, ko paveica tiesnesis, ir cienījama rīcība, jo spiediens uz viņu, protams, bija neiedomājams. Spiediens bija tiešs, spiediens bija no Tieslietu ministrijas. Tā kā tas bija [Jura] Juraša kunga personiskais projekts, tad spiediens bija faktiski politisks. Es ļoti pārdzīvoju par to, vai tiesnesis spēs palikt neatkarīgs un lēmumu pieņemt patstāvīgi. Es neizslēdzu, ka šis spriedums viņam maksās karjeru,” sacīja Osinovskis.
Jautāts, vai var precizēt, kas tieši, viņaprāt, izdarīja spiedienu, Osinovskis sacīja, ka Jurašs ir Saeimas deputāts, Jaunās konservatīvās partijas frakcijas priekšsēdētājs, savukārt Tieslietu ministriju vada viņa partijas biedrs.
“Ja ievērojāt, tad Juraša pārstāvētā partija visās vēlēšanās – gan uz Rīgas domi, gan uz Saeimu – gāja ar šo lietu, jo, lūk, viņš ir tāds godīgs puisis, kuram piedāvāja miljonu. Viņam tas ir personīgs karš, personīgs stāsts. Ļoti nopietns spiediens bija caur masu medijiem – gan pa labi, gan pa kreisi. Mēs saskaitījām 180 negatīvas publikācijas par šo lietu tikai pirmajā gadā vien,” teica Osinovskis.
Savukārt uz jautājumu, kā var komentēt miljonu eiro, kurš esot piedāvāts Jurašam, Osinovskis atbildēja, ka nezina, “kas tur notika”.
“Mans personīgais viedoklis ir, ka tās ir pilnīgas muļķības un savu vēlētāju maldināšana. Jurašs bija KNAB operatīvās izstrādes daļas vadītājs. Lieta bija pie izmeklētāja. Vai ir jēga vērsties pie operatīvā darbinieka, lai viņš ietekmē izmeklēšanu? Tikpat labi tad varēja vērsties pie apkopējas. Cilvēki vienkārši nesaprot, kāds ir likums un kāda ir tiesībsargājošo iestāžu struktūra. Manuprāt tas bija apzināts stāsts, jo viņam vajadzēja kādu PR gājienu un tad viņš arī izdomāja šādu apaļu summu. Galvenais ir tas, ka bija izmeklēšana un tā šādu faktu nekonstatēja, kriminālprocess beidzās bez rezultāta,” skaidroja Osinovskis.
Jau ziņots, ka Vidzemes rajona tiesa Limbažos 21.janvārī attaisnoja par kukuļošanu apsūdzētos Magoni un Osinovski. Tiesā skaidroja, ka attaisnojošs spriedums pieņemts, jo tā uzskatīja, ka prokuratūras celtās apsūdzības nav pierādītas.
Apsūdzības pamatā Magonim bija divu darbību kopums, proti, viņš saņēmis naudu, lai sekmētu, ka “LDz” meitas sabiedrība SIA “LDz ritošā sastāva serviss” iepirktu no Osinovskim piederošās “Skinest Rail” četras dīzeļlokomotīves. “Otrajā darbībā viņš apsūdzēts par to, ka tiksies ar “Krievijas dzelzceļa” prezidentu un panāks labvēlīga lēmuma pieņemšanu Osinovska interesēs, proti, Krievijas lokomotīves tiks remontētas Daugavpils rūpnīcā,” norādīja tiesā.
Attiecībā uz četru lokomotīvju iepirkuma faktu tiesa uzskatīja, ka nav pierādīts tas, ka Magonis pats būtu pieņēmis lēmumu par to iepirkšanu vai veicis aktīvas darbības, lai “LDz ritošā sastāva serviss” izlemtu šo darījumu veikt.
Magonim kā “LDz” prezidentam nebija pamata neakceptēt pieņemto lēmumu par lokomotīvju iepirkšanu, norādīja tiesā.
Attiecībā uz Magoņa rīcību, kontaktējoties ar “Krievijas dzelzceļa” vadību, tiesa uzskatīja, ka šo komunikāciju viņš veicis nevis kā “LDz” amatpersona, bet kā privātpersona, jo atrodas tuvās radnieciskās attiecībās ar “Krievijas dzelzceļa” amatpersonu.
Līdz ar to šī Magoņa rīcība vērtējama ārpus viņa amatpersonas pienākumu veikšanas, secinājusi tiesa.
Tāpat ziņots, ka toreizējā KNAB amatpersona, patreizējais Saeimas deputāts Jurašs 2016.gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai Magoņa un Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.
Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma tolaik Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.
Saistībā ar minēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski un prokuratūra viņam uzrādījusi apsūdzību par valsts noslēpuma apzinātā izpaušanu. Patlaban lietas izskatīšana turpinās pirmajā tiesu instancē.
