Ar trīsdimensiju skeneri pakaļ vilcienam 2
Rīgas Stradiņa universitātes Rehabilitācijas katedras profesors Aivars Vētra, kas ir arī VTPC konsultants, kā arī Nelsones kundze uzskata, ka valsts noteiktais 126 eiro tarifs par krītošās pēdas ortozi ir zems. “Tāpēc jau rodas kvalitātes problēmas, ka tarifs nav pārskatīts kopš 2008. gada,” saka Vētra un piebilst, ka izturīgs, ērts un viegls materiāls maksā naudu. Viņš stāsta, ka patlaban Rīgas Stradiņa universitāte kopā ar Tehnisko universitāti strādājot pie jaunas mūsdienīgas ortožu ražošanas tehnoloģijas ar trīsdimensiju skenera palīdzību. Šī aparatūra valsts iepirkumā iegādāta par desmitiem tūkstošu eiro.
“Kāpēc ir jāskrien pakaļ vilcienam, nodarbojoties ar tehniskiem procesiem, kas jau sen Eiropā un pasaulē ir izgudroti un attīstās? Ortozes ražo veselas rūpnīcas, kur bioinženieri un biomehāniķi strādā kopā ar ārstiem, lai šī daudziem ļoti nepieciešamā prece būtu kvalitatīva, ērta un mūsdienīga. Ja runājam par tehniskajiem palīglīdzekļiem, valstī nav sakārtotas pamatlietas, lai šie ražojumi patiešām būtu kvalitatīvi, bet nu jau tiek mērķēts uz ļoti augstu pilotāžu,” atzīst Māris Toms.
Ministrs atbalsta vaučerus
Vai Labklājības ministrija (LM), kas piešķir naudu VTPC, zina, ka naudas tēriņi varētu būt daudz pārdomātāki un kaut ko dara lietas labad?
LM Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā referente Lilita Cīrule norādīja, ka katram biznesam esot sava garoziņa, un, ja klientu neapmierina saņemtā prece, lai rakstot sūdzību.
Savukārt labklājības ministrs Uldis Augulis uzskata, ka problēmas sakne slēpjas darba organizēšanā – amatpersonas baidās pieņemt lēmumus un īstenot drosmīgus priekšlikumus. “Kādreiz rosināju ieviest vaučerus, kurus uzrādot var iegādāties nepieciešamo tehnisko palīglīdzekli par valsts garantēto naudas summu. Ja cilvēks vēlas dārgāku un ekskluzīvāku, viņš piemaksā pats. Ieviešot šo priekšlikumu, personām ar nopietnām veselības problēmām būtu lielāka iespēja tikt pie modernākiem piederumiem dzīves atvieglošanai,” saka Augulis un piebilst, ka pie šā priekšlikuma atgriezīšoties.
Šonedēļ labklājības ministrs kopā ar veselības ministru Gunti Beļēviču dosies uz Tehnisko palīglīdzekļu centru, lai apskatītu centra noliktavas uzkrājumus un pārliecinātos, vai tie četri miljoni eiro, kas, pēc Auguļa kunga sacītā, būtu nepieciešami papildu nākamā gada valsts budžetā ortožu, protēžu, dzirdes aparātu, invalīdu ratiņu un citu īpašo piederumu iegādei, patiešām ir nepieciešami. Varbūt pietiek ar racionālu darba organizāciju un patiesu gribu darbu pārkārtot tā, lai valsts nauda netiktu pumpēta precēm, par kuru lietderību ir jāšaubās.
