“Orkla”: Neko iedrošinošu par pārtikas cenām tuvākajā laikā teikt nevar 24
Pārtikas ražošana pašlaik iet cauri vēl nepieredzētam laikam un neko iedrošinošu par pārtikas cenām tuvākajā laikā Eiropā, Baltijā un Latvijā teikt nevar, jo aug visu ražošanas komponenšu izmaksas, intervijā aģentūrai LETA atzina SIA “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.
“Ikviens pārtikas produkts nosacīti sastāv no lauksaimniecības produkta, vai tās būtu olas, ogas, labība, kartupeļi vai kas cits, kas iziet cauri apstrādei un tiek iepakots. Visos šajos posmos ir vajadzīga enerģija un darbs. Mēs nevaram teikt, ka kāds no šiem elementiem kļūst lētāks vai tuvākajā nākotnē kļūs lētāks. Jautājums pašlaik ir tikai par to, par cik kārtām katra no šīm komponentēm ir palikusi dārgāka,” sacīja Didrihsons.
Viņš stāstīja, ka pirmo šoku pārtikas industrija piedzīvoja, sākoties karam Ukrainā, jo pēkšņi sastapās ar dažādu pārtikas izejvielu nepieejamību. Kā piemēru viņš minēja saulespuķu eļļu, kuru Ukraina ražoja 80% apjomā no visa pasaules patēriņa. Tagad alternatīvas piegādes ir atrastas, bet risināmie jautājumi ir kļuvuši vēl sarežģītāki, jo ir saistīti ar energocenām.
“Tādēļ no vienas puses var teikt, ka pirmie putekļi pēc 24.februāra ir nosēdušies, bet tie pamatā bija saistīti ar piegādes un pieejamības problēmām. Tagad jau ir atrastas alternatīvas un liela nozīme ir arī tam, ka ir atsākušās piegādes no Ukrainas ostām, kas būtiski ietekmē biržā kotēto pārtikas resursu nākotnes darījumu cenas. Tas viss palīdz. Taču energokomponentes izmaksas nākotnē joprojām ir neskaidras,” atzina “Orkla Latvija” vadītājs.
Didrihsons minēja, ka “Orkla Latvija” ražojumiem pašlaik cenu pieauguma diapazons ir, sākot no padsmit procentiem līdz pat 30% dažādiem produktiem. Visvairāk izmaksas ir augušas produktiem, kuru ražošanā ir jāizmanto augu eļļas, – čipsi un citas sāļās uzkodas, majonēzes, dažāda veida dresingi. Miltu un piena produktu cenas ir atstājušas lielu ietekmi uz visiem konditorejas produktiem un cepumiem. Tāpat būtiski ir augušas iepakojuma cenas.
“Jūnijā tika veikta cenu korekcija teju visam mūsu produktu portfelim. Cenu korekcija netika veikta tikai atsevišķām produktu kategorijām no kopumā 13. Šogad cenu korekcijas vairs nav plānotas, izņemot, iespējams, šīs iepriekš minētās atsevišķās kategorijas,” sacīja Didrihsons, vienlaikus piebilstot, ka produktu kategorijas, kurām cenas vēl var palielināt, neminēs, jo tas ir komercnoslēpums.
Didrihsons atzina, ka turpmāko prognozēt ir ļoti sarežģīti, jo jebkura lauksaimniecības un pēc tam pārtikas produkta ražošanā tiek izmantota enerģija, un ikvienam lauksaimniekam un pārstrādātājam pašlaik ir liela neskaidrība par enerģijas cenām.
“Pašlaik ir sācies ražas novākšanas laiks un, ja lauksaimniekam nav pārliecības, kā energocenas attīstīsies turpmāk, viņš arī sava produkta cenā ieliek iekšā zināmu riska komponenti, kas atkal jau sadārdzina gala cenu. Tas pats attiecas uz pārstrādātājiem, un tas viss pa ķēdīti iet uz priekšu. Jā, pašlaik ir prognozes, ka nākamajā gadā elektrības cenas samazināsies. Taču visām cenu prognozēm pašlaik ir arī ļoti zems varbūtības līmenis, jo neskaidrība ir liela,” uzsvēra Didrihsons.
Tomēr, pēc viņa teiktā, tad, kad norises ekonomikā beigs ietekmēt karš, drošāk varēs rēķināties arī ar cenu samazināšanos pārtikai, kā piemēru minot kartupeļu čipsus, kuriem pašlaik no “Orklas” ražotās produkcijas cenas ir pieaugušas visvairāk.
“Protams, ka patērētāju pirmā reakcija ir pārsteigums un viens otrs pat jutās šokēts. Te gan uzreiz ir jāpiebilst, ka cenu veikala plauktā vienmēr nosaka arī mazumtirgotājs. Tādēļ mēs varam teikt, ka pašlaik ir jauns cenu līmenis, kas, iespējams, liks šo produktu kategoriju patērēt mazāk. Vienlaikus ir pilnīgi skaidrs, ka cenu kāpums ir bijis saistīts ar izejvielām, kuru pieejamību un attiecīgi cenas ir ietekmējis karš. Tādēļ tikko situācija normalizēsies, konkurence arī piespiedīs atgriezties pie zemāka cenu līmeņa. Tas ir laika jautājums,” uzsvēra Didrihsons.
Viņš prognozēja, ka kopējais patēriņš Latvijā gan noteikti samazināsies un par to ir jādomā visiem pārtikas ražotājiem.
“Orkla Latvija” vadītājs gan nepiekrīt prognozēm, ka, salīdzinot ar pārtikas pamatproduktiem, daudz vairāk pieprasījums varētu kristies pēc tādiem produktiem kā šokolāde, tortes vai čipsi, kurus ražo “Orkla”.
“Pieredze dažādās globālās un reģionālās krīzēs ir bijusi atšķirīga. Arī Covid-19 laikā mēs sākotnēji domājām, ka kādu produktu cilvēki patērēs mazāk, bet beigās izrādījās, ka tā patēriņš pieauga. Līdz ar to ir pilnīgi skaidrs, ka izmaiņas būs, bet pašlaik vēl būtu pāragri prognozēt, kādas tieši. Pat vēsturiski ir pierādījies, ka sevis palutināšana ar kādu saldumu krīzes laikos notiek pat biežāk nekā citos periodos,” sacīja Didrihsons.
“Orkla Latvija” pārstāv un attīsta “Laima”, “Selga”, “Staburadze”, “Ādažu Čipsi”, “Pedro”, “Spilva”, “Gutta”, “Latplanta” un citus zīmolus. Uzņēmums iekļaujas Norvēģijas koncernā “Orkla”. “Orkla Latvija” apgrozījums pagājušajā gadā bija 112,8 miljoni eiro, kas ir par 9% vairāk nekā 2020.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās līdz 2,3 miljoniem eiro.
